Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šim notikumam veltītajā preses konferencē bija iespēja iepazīties ar jaunāko starptautiskas nozīmes informāciju par ģimeņu politikas veidošanu Latvijā un Eiropā. Nopietnas pārdomas izraisīja apvienības "Dzimta" pārstāves Jeļenas Korņetovas prezentācija "Juvenālā justīcija".

"Juvenālā justīcija ir dažādu valstu institūciju sadarbība nepilngadīgo bērnu tiesību aizsardzības jomā," savu uzstāšanos sāka J. Korņetova. "Oficiāli jēdziens juvenālā justīcija Latvijā nepastāv un likumdošanā neparādās. Taču normatīvajos aktos, kas pie mums pieņemti, ir plaši izmantotas visas juvenālās justīcijas tehnoloģijas un tās izpausmes, jo 1991. gadā mēs pievienojāmies ANO Konvencijai par bērna tiesībām."

Galvenais, kas ienāk ar juvenālo justīciju, ir kardināli izmanīts uzskats par to, kas ir bērns. Saskaņā ar mūsu kultūru un paaudzēs uzkrāto pieredzi, mēs bērnu uzlūkojam kā neaizsargātu būtni ar savām vajadzībām, un bērna vecāki lemj par to, kas viņam ir labs un kas slikts, jo bērnam vēl nav ne pieredzes, ne atbildības izjūtas.

Juvenālās justīcijas uzstādījums ir šāds – bērns ir kompetents cilvēks ar savām tiesībām. Un Latvijā spēkā esošais Bērnu tiesību aizsardzības likums, kas pieņemts 1998. gadā, pilnībā atbilst juvenālajam uzstādījumam. Šajā likumā ir 12 nodaļas, kas deklarē bērnu tiesības, un tikai vienā no tām ir runāts par vecāku tiesībām.

Apvienības "Dzimta" pārstāve J. Korņetova atradusi laiku tam, par ko daudzi vecāki savā aizņemtībā pat neaizdomājas. Viņa ir rūpīgi izlasījusi Bērnu tiesību aizsardzības likumu, citus publiski pieejamus informācijas avotus par šo tēmu, un atklājusi šokējošas lietas.

Bērnu tiesību aizsardzības likumā vairākkārt ir veikti grozījumi, kas cits pēc cita nosaka arvien vairāk ierobežojumu vecāku varai pār bērnu. 2003. gadā vārdi "vecāku vara" tiek aizstāti ar vārdiem "aizgādības tiesības".

Pakāpeniski tiek grauta vecāku autoritāte un ģimenes jēdziens kā tāds. Pieaug ierēdņu tiesības lemt, kas bērnam vajadzīgs un nāk par labu. Bāriņtiesu likuma 23. pantā rakstīts, ka bāriņtiesas (tā nav tiesa, tajā strādā ierēdņi) darbinieks vienpersoniski var pieņemt lēmumu par bērna izņemšanu no ģimenes, bet atgriezt bērnu ģimenē vecāki var tikai caur īsto tiesu.

Lai iedarbotos uz bērnu apziņu – mācītu viņiem, kā aizstāvēt savas tiesības, jau ir realizēts projekts "Redzi. Dzirdi. Paziņo". Patlaban tiek īstenots un dāsni finansēts projekts "Džimba," kas izstrādāts pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem, lai mācītu viņiem personisko drošību, kurā tiek rādītas tādas lietas, par ko pieaugušie pat iedomāties nevar. Ir vēlme pēc iespējas ātrāk izglītot bērnus un samazināt vecāku ietekmi pār viņiem. Faktiski visās jomās, kas skar bērnu tiesību aizsardzību, darbojas nerakstīta vecāku vainas prezumpcija. Un tieši vecākiem ir jāpierāda, ka viņi nav vainīgi, nevis otrādi.

Iepriekš:
Juvenālā justīcija pie mums jau ir realitāte