Jau rakstījām, ka 13. septembra rīts Labunsku ģimenei pienāca traģisks, jo tā ugunsliesmās zaudēja māju, kuru bija iegādājušies tikai pirms mēneša. Bez pajumtes palika trīs bērnu ģimene un kaķis, kuru viņi bija "mantojuši" no iepriekšējā saimnieka. Patlaban ģimene mitinās mazā dzīvoklītī vietējā skolā, bet kur likt kaķi, vēl domā. Visticamāk, jaunajam mīlulim ziema būs jāpārlaiž pie kaimiņiem.
Galvenais, ka paši sveiki un veseli
Ģimene joprojām ar šausmām atceras 13. septembra nakti. "Es pamodos no dīvainiem trokšņiem, kas atgādināja lietu, kas sitas pa palodzi, taču otrā pusē tādas skaņas nebija. Pamodināju vīru, viņš pataustīja radiatorus, tie bija silti, lai gan apkure nebija ieslēgta," tās nakts notikumus atceras Aija Labunska. Tas šķitis dīvaini, jo tovakar nevajadzēja kurināt apkures katlu. Viņa atminas, ka trokšņi bijuši tik specifiski, it kā kāds augstāks spēks liktu celties un glābties no uguns liesmām. Dīvainākais esot bijis tas, ka tad, kad vīrs esot piecēlies un sācis staigāt pa māju, trokšņi pazuduši.
"Iedomājos, ka, krāmējoties garāžā, būšu pagriezis kaut kādu krānu nejauši. Mums ir tā, ka siltais ūdens, kas ir boilerā, strādā arī kā akumulators. Ja kaut kur paver vaļā krānu, tad siltums aiziet apkures sistēmā un no rīta nebūs siltā ūdens. Es vēl nodusmojos, ka jāiet uz pagrabu skatīties ar savu izmežģīto kāju," stāsta ģimenes galva Edvīns Labunskis.
Viņš atminas, ka sajutis dīvainu smaržu pirmajā stāvā. Vietā, kur, pēc ekspertu domām, sācies ugunsgrēks, izskatījies tā, it ka būtu ieslēgta lampa. "Es vēl nodomāju – kāpēc tā lampa deg?" atceras E. Labunskis. Tikai pēc tam viņš sapratis, ka tā nebija lampa, bet gan gruzdoša liesma.
"Dīvaini arī, ka pirmajā stāvā neesot bijis tik daudz dūmu, lai tie kostu acīs un degunā. Sākumā domāju, ka deg kaut kur kaimiņos, nevis mūsu māja," stāsta ģimenes galva. Kad sapratis, ka uguns liesmas pārņēmušas viņu māju, modinājis sievu un teicis, lai ātri ar bērniem skrien ārā. "Neko neņēmām līdzi. Galvenais bija pašiem tikt ārā," atminas A. Labunska. Vēlāk degošajā mājā vairs ieiet nevarēja. Iespējams, ja ne līdzcilvēku atbalsts, ģimene naktstērpos stāvētu ārā visu nakti. Taču kaimiņi reaģēja zibenīgi.
Palīdz sveši cilvēki
"Mums pat nevajadzēja nevienu saukt palīgā. Kaimiņi atskrēja paši un arī pēcāk palīdzēja, kā vien varēja. Ar šādiem kaimiņiem un līdzcilvēkiem mēs noteikti paliksim Mālpilī. Ne velti saka, ka draugus iepazīst nelaimē. Mēs no mājas izskrējām pidžamās, taču tagad mums jau ir viss nepieciešamais, jo labi cilvēki palīdzēja," uzsver A. Labunska.
Pirmās četras dienas pēc uguns nelaimes ģimene dzīvojusi pie kaimiņienes. Liktenīgajā naktī tieši viņa devusi Labunskiem patvērumu savās mājās.
Tad viņiem piešķirts dzīvoklis vietējā skolā. Tas gan bijis tukšs, taču viens cilvēks iedevis gultu, kāds vēl galdu, un pamazām viss nepieciešamais savākts. "Mēs esam ļoti pateicīgi visiem, kuri mums palīdzēja šādā mirklī," piemetina viņas vīrs. Viņš stāsta, ka pāris dienas pēc nelaimes organizēta talka, kurā ieradušies aptuveni 50 cilvēku, tostarp ielu vingrotāji. "Kad visi darbi bija pabeigti, viņi vēl rādīja dažādus priekšnesumus. Vaicāju: vai tad viņi nav noguruši, taču ielu vingrotāji atbildēja, ka tā tāda iesildīšanās vien bijusi," pozitīvos notikumus pēc ugunsnelaimes atminas E. Labunskis.
Vienaldzīgi nav palikuši arī portāla "Ziedot.lv" apmeklētāji, kuri ģimenei saziedojuši vairāk nekā piecus tūkstošus latu. Protams, mājas atjaunošanai ar to ir par maz, taču ģimene ir pateicīga par jebkādu palīdzību un nav atmetusi cerību māju atjaunot pēc iespējas drīzāk.
Pēc gada cer dzīvot atkal savā mājā
"Tāpat mums turpinās pārrunas ar apdrošinātājiem, un ceru, ka tās būs veiksmīgas, jo pašlaik viņi nav snieguši atbildi par to, kāds būs viņu segums," skaidro E. Labunksis, piebilstot, ka, visticamāk, bez tiesāšanās pie apdrošināšanas kompensācijas gan netiks, jo, eksperti uzskata, ka ugunsgrēka iemesls ir nekvalitatīvi veikta ēkas siltināšana. "Izskatās, ka strādnieki, veicot siltināšanas darbus, ieurbuši kabelī un no tā radies īssavienojums. Nezinu, kā to vērtēs apdrošinātāji," spriež ģimenes galva.
Lai ko arī izlemtu apdrošinātāji, ģimene ir apņēmības pilna māju atjaunot, jo ugunsnelaimē gūtā pieredze vēl vairāk nostiprinājusi pārliecību, ka šī ir īstā vieta, kur dzīvot, lai gan ēkā mitinājušies tikai mēnesi un vēl pirms kāda laika šķitis, ka Mālpils ir pārāk tālu no Rīgas.
"Burbuļa māju" vietā izvēlas Mālpili
Tā kā E. Labunskis ir militārpersona, ģimene vairākus gadus dzīvojusi dienesta dzīvoklī Bolderājā. "Bet, kad vīrs militāro dienestu pildīja Beļģijā, mēs braucām līdzi. Jaunākajam dēlam tobrīd bija tikai seši mēneši, tagad ir jau gandrīz četri gadi. Taču, jau Beļģijā dzīvojot, sapratām, ka gribam kaut ko savu, turklāt divistabu dzīvoklis mums bija kļuvis pa šauru," stāsta A. Labunska.
Beļģijā ģimene sākusi krāt naudu savam miteklim, paralēli skatoties piedāvājumus sludinājumu portālos. "No sākuma meklējam kaut ko tuvāk Rīgai, lai nav tālu jābrauc uz darbu, taču lielākā daļa ēku, kas bija tuvāk, bija ļoti slikti uzceltas. Visticamāk, tās tapušas ekonomiskā "burbuļa" laikā, kad visu vajadzēja ātri uzcelt, un tādēļ arī kvalitāte ir tik slikta. Turklāt – cenas tām ir neadekvāti lielas. Bildēs jau visas izskatās labi, taču aizbraucot izrādās, ka tā nebūt nav. Un, lai gan sākumā domājām, ka Mālpils mums par tālu, galu galā šī māja iepatikās, arī vieta laba. Šeit ir ļoti laba infrastruktūra, ir skola ar baseinu, bērnudārzā nav rindas. Viss, ko mums vajag," spriež E. Labunskis.
Ziedot ģimenei var ar Fonda "Ziedot.lv" starpniecību:
Reģ. Nr 40008078226, "Swedbank",
bankas kods: HABA LV 22
konta nr: LV95HABA0551006150241,
mērķis: "Palīdzība pēc ugunsgrēka Mālpilī "
vai pa ziedojumu tālruni 9 000 63 85 (maksa par zvanu viens lats).
