28.02.2016 23:41

Ķekavietis Justs pārstāvēs Latviju "Eirovīzijā"

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ķekavietis Justs pārstāvēs Latviju "Eirovīzijā" publicitātes

Svētdien vēlu vakarā noslēdzās konkursa "Supernova" fināls, kurā uzvaras laurus plūca un ceļazīmi uz šāgada "Eirovīzijas" festivālu Stokholmā ieguva ķekavietis Justs ar dziesmu "Heartbeat".

Raimonds Pauls: Justa dziesma ir diezgan tuva Eirovīzijas standartam

Kad dažas dienas pirms fināla tiekos ar viņu Latvijas Televīzijas ēkā, 21 gadu vecais jaunietis dzirkstī, un pozitīvā enerģija no viņa burtiski plūst. Par spīti tam, ka Pierīgas puisim Justam Sirmajam konkursa "Supernova" dēļ dienas ritms kļuvis visnotaļ saspringts un laika miegam atliek mazāk nekā gribētos, talantīgā puiša sejā nogurumu itin nemaz nemana. Justs aizgūtnēm stāsta par to, cik daudz viņš šobrīd iemācās, piedaloties "Eirovīzijas" nacionālajā atlasē, kas jau otro gadu pēc kārtas nodēvēta mazliet smalkāk, proti, par "Supernovu".

Konkurss kā lielā iespēja

"Es esmu ļoti priecīgs par visu, kas šobrīd notiek ar mani. Katru dienu satieku jaunus cilvēkus, gūstu jaunu pieredzi un varu ko jaunu iemācīties. Un tieši tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ izlēmu piedalīties "Eirovīzijā". Tas man ir jauns izaicinājums, iespēja sevi kā mākslinieku norūdīt un sevi parādīt citiem," stāsta Justs.

Vienlaikus talantīgais jaunietis, kurš, starp citu, no septiņu gadu vecuma skolojies Rīgas Doma kora skolā un piedalījies pašmāju hiphopa mākslinieka Gacho albuma "Smaids līdz ausīm" ierakstā un attiecīgi arī Latvijas tūrē, neslēpj, ka ar "Eirovīzijas" dziesmu "Heartbeat" vēlas sevi pieteikt kā solo mākslinieks. Un tieši "Eirovīzijas" nacionālā atlase viņam šķitusi labākais veids, lai saprastu to, vai Justs Sirmais cilvēkiem maz patīk.

"Tā mūzikas dzīve nav cilvēku acu priekšā, un jaunam māksliniekam ir sarežģīti iegūt publicitāti, vienkārši izlaižot dziesmu vai uzfilmējot kādu klipu. Savukārt "Supernova" ir raidījums, ar kuru palīdzību uzmanību sev var pievērst vienā svētdienas vakarā. Piedaloties šajā projektā, es gribēju saprast, vai spēju cilvēkus aizkustināt, vai viņi grib skatīties un klausīties, kā es dziedu," klāsta Justs.

Izskatās, ka Justa šaubas par to, vai viņā maz kāds gribēs klausīties, bijušas veltīgas. Šobrīd viņš ir kļuvis par šā konkursa līderi, un, saskaņā ar bukmeikeru prognozēm, viņam ir lielas iespējas šopavasar braukt uz "Eirovīzijas" konkursu Zviedrijā. Turklāt Justs ar savu spēcīgo vokālu ir iekarojis daudzu klausītāju sirdis. Viņa izpildīto dziesmu "Heartbeat", kuru sarakstījusi pagājušā gada "Eirovīzijas" dziesmu konkursa fināliste Aminata, internetā cilvēki ir klausījušies simtiem tūkstošu reižu.

"Patiesībā es nebiju gaidījis to, ka man šajā konkursā tik labi veiksies. Šobrīd no klausītājiem jūtu lielu atbalstu, un mans fanu pulks aug ar katru dienu. Tāpat internetā par savu uzstāšanos varu lasīt arvien vairāk viedokļu, komentāru, un tas mani ļoti priecē," ne bez gandarījuma saka Justs.

Mazsvarīgi nav arī tas, ka par Justa sniegumu atzinīgus vārdus ir teikusi gan žūrija, gan arī rūdīti mūzikas kritiķi. Piemēram, žurnālists un īstās mūzikas "drēbes" pazinējs Uldis Rudaks sacījis, ka puiša emocionālais dziedājums komplektā ar viņa glīto sasuku varētu būt šā gada nemaz konkursa lielā loze.

Justs gan teic, ka pēc mūzikas "virtuves" zinātāju atzinības nemaz netīko un pirms kāpšanas uz "Supernovas" skatuves neprātojot, kas būtu jāizdara, lai žūrija par uzstāšanos teiktu tikai labus vārdus. ""Supernovā" es tiešām nedomāju par to, ko Ieva Kerēvica (bargākā tiesnese konkursa žūrijā – red.) par mani teiks. Pirms priekšnesuma man galvā ir tikai tas, kā es uzstāšos, kā es nodziedāšu, cik tas labi būs un vai man pašam tas pēc tam patiks," saka Justs, atzīstoties, ka esot ļoti paškritisks mākslinieks.

Taujāts par to, ko jaunu mēs varētu ieraudzīt šo svētdien, "Eirovīzijas" nacionālās atlases finālā, Justs kļūst noslēpumains. "Nezinu, vai es gribu stāstīt to, kas mums ir padomā attiecībā uz uzstāšanos "Supernovas" finālā. Taču vienu gan es varu pateikt: izmaiņas priekšnesumā noteikti būs! Kaut ko esam mainījuši horeogrāfijā, un citādu tērpu lielajam finālam man veido Latvijas dizaineri," stāsta Justs, liekot noprast, ka gluži uzvalkā viņš konkursa finālā neuzstāšoties.

Svētdienas vakarā uz skatuves mēs varēšot ieraudzīt to pašu veco labo rokmūziķa, brīvdomātāja tēlu, kas, spriežot pēc komentāriem sociālajos tīklos, tik ļoti iet pie sirds meitenēm. "Protams, es vēl aizvien vēl būšu roķīgais puisis, jo no savas būtības jau nevar aizbēgt. Turklāt viss priekšnesums arī ir veidots, atspoguļojot manu iekšējo es!"

Ķekava – mājas, kur dzīvo visi savējie
Vienlaikus gan Justs atzīst, ka īstenībā tāds kārtīgs rokeris viņš nemaz neesot, jo gan klausās, gan arī pats izpilda dažādu mūziku.

"Nevarētu teikt, ka esmu tikai rokeris. Lai gan rokmūzika bija tas, ar ko sāku. Proti, kad sāku muzicēt kopā ar grupu "Tax Free", mēs, līdzīgi kā citas vienaudžu grupas, atdarinājām lielos māksliniekus, dziedot klasiskās roka balādes vai klasiskās roka dziesmas. Taču tagad es izpildu dažādu mūziku – džezu, blūzu, funk," stāsta Justs, piebilstot, ka liela nozīme viņa profesionālajā izaugsmē šobrīd esot arī studijām Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, kur viņš apgūst populārās un džeza mūzikas skolotāja profesiju.

Justs stāsta, ka iemesli, kādēļ viņš izvēlējās mācīties šajā augstskolā, bijuši divi: pirmkārt, studijas šajā skolā viņam palīdzot attīstīties kā māksliniekam; otrkārt, viņam ļoti patīkot arī skolotāja arods, un šajā profesijā viņš paspējis arī pastrādāt gan Ķekavā, pasniedzot mūziku pamatskolā, gan arī sociālajā aprūpes centrā "Teika", kur viņš vadījis mūzikas interešu pulciņu bērniem ar īpašām vajadzībām.

"Par skolotāju strādāt ir forši. Tas ir grūts darbs, bet man šķiet, ka man tas labi sanāk. Un principā man vienmēr ir paticis, ja kādam varu izstāstīt to, ko pārzinu, palīdzot arī saprast kaut ko," saka Justs, piebilstot, ka pedagoģiju, iespējams, izvēlējies arī tāpēc, ka viņa mamma strādā par skolotāju divās Ķekavas novada skolās.

Pret Ķekavu Justam ir sevišķi siltas jūtas, jo tā tomēr ir viņa dzimtā puse. Te viņš gājis bērnudārzā, spēlējis vietējās basketbola un futbola komandās, kā arī spēris pirmos soļus mūziķa karjerā, piedaloties dažādos pašvaldības organizētos pasākumos. Ķekavā viņš ir dziedājis gan mazo vokālistu konkursā "Cālis", gan vēlāk spēlējis kopā ar grupu "Tax Free" pilsētas svētkos un ballēs.

"Ķekava ir tiešām manas mājas, kur es gandrīz katru cilvēku uz ielas pazīstu. Tur man ir daudz paziņu, draugu, vārdu sakot, tur dzīvo visi manējie. Taču manas otrās mājas ir Ādaži, kur dzīvoju pēdējos pāris gadus. Arī Ādaži man ļoti patīk. Tā ir tāda klusa miera saliņa, kur es varu aizbēgt no skaļās Rīgas dzīves, lai atpūstos. Ādažos forši ir tas, ka mežs nav tālu un ir ļoti daudz pastaigu vietu," klāsta Justs.

Sports un muzicēšana uz ielas
Brīvajā laikā Justs visbiežāk apmeklē dažādus koncertus. Tāpat viņš esot burtiski saslimis ar sportošanu – ziemā visbiežāk dodas uz kādu kalnu palēkāt ar sniega dēli, bet vasarās ar skrituļdēli traucas lejā no kalna. To, cik ļoti puisis mīl sportu, apliecina arī tas, ka viņam ļoti patīk komandu sporta spēles. Turklāt interesanti, ka florbolu vai futbolu Justs mēdz uzspēlēt arī ar ieslodzītajiem Latvijas cietumos. "Mēs esam tāds pulciņš entuziastu, kas reizi mēnesī sestdienas rītos neslinko, bet sakāpj mašīnā un aizbrauc uz cietumu uzspēlēt florbolu ar viņu izveidoto komandu."

Justs stāsta, ka iemesls tam esot pavisam vienkāršs: "Es to daru tāpēc, ka man tas patīk un sagādā prieku," saka puisis, piebilstot, ka šai kopīgajai futbola un florbola uzspēlēšanai cietumā piemītot gan īstām sacensībām raksturīgā atmosfēra, gan spriedze laukumā. Turklāt cietuma puiši šajās bumbu spēlēs nepavisam neesot nekādi amatieri. Viņi liekot laukumā sajust īstu cīņas garšu, jo ikreiz, gaidot kārtējo spēli, ieslodzīto komanda jau laikus sashēmojusi stratēģiju uzvarai.

Interesanta aizraušanās Justam ir arī muzicēšana uz ielas. Vidusskolas laikā viņš itin bieži dziedājis un spēlējis ģitāru Vecrīgas ieliņās un Stacijas tunelī, savukārt 18 gadu vecumā ar stopiem aizceļojis uz Amsterdamu un pēcāk uz Parīzi, kur ar savu muzicēšanu priecējis vietējos ļaudis un tūristus.

"Man šķiet, ka ar mūziku es "saslimu" tieši tad, kad sāku spēlēt uz ielām. Tieši tad sapratu, ka cilvēkiem patīk tas, kā es dziedu," atzīstas Justs, kurš itin nemaz nekaunas, ka savulaik naudu pelnījis šādā veidā. Tieši otrādi – viņš ir pārliecināts, ka tieši tādēļ viņš šobrīd gūst pirmos lielos panākumus.