Viņš zina, kāda ir starptautisku panākumu atslēga un atzīst, ka datoru ikdienā lieto nelabprāt.
Ojāra ceļš līdz bronzas medaļai sācies pirms četriem pieciem gadiem, kad puisis pastiprināti sācis interesēties par informātiku. "Informātiku kā zinātni skolās nemāca, tāpēc skolotāja pamudinājums ir ļoti nozīmīgs. Lielākais paldies jāsaka manam skolotājam Pēterim Zariņam."
Puisis stāsta, ka panākumi informātikā ir cieši saistīti ar matemātisko, kritisko un analītisko domāšanu. Ja tās nav, grūti sasniegt labus rezultātus. "Taču tie nav vienīgie priekšnoteikumi. Jābūt arī patiesai interesei par šo nodarbošanos un jāiegulda liels darbs. Manuprāt, tā ir panākumu atslēga visās jomās. Talants ir nozīmīgs tikai sākuma posmā," tā Ojārs.
Puisis atzīst, ka pirms olimpiādēm un konkursiem uztraukuma neesot. Tas parādās sacensību laikā un mēdz būt ļoti traucējošs. "Sacensībās vienmēr ir redzams, cik laika ir atlicis līdz beigām, un tas atstāj iespaidu. Pozitīvs uztraukums palīdz, bet, ja nespēj "savākt nervus", tad ir grūti koncentrēties un pieņemt pareizus lēmumus."
Par savu lielāko līdzšinējo sasniegumu Ojārs uzskata veiksmīgo sniegumu Viskrievijas skolēnu komandu informātikas un programmēšanas olimpiādē. "Tās ir lielas sacensības – šajā sezonā piedalījās vairāk nekā 700 komandu no visas bijušās Padomju Savienības teritorijas. Es piedalījos vienā no divām "Progmeistara" komandām. Finālā ierindojāmies 15. vietā un saņēmām 1. pakāpes diplomus. Šī bija viena no nedaudzajām reizēm, kad varēju teikt – izdarīju visu, kas bija manos spēkos. Bieži tā nemēdz būt."
Ojārs atsauc atmiņā, ka dators mājās bijis jau kopš sākumskolas laikiem. "Grūti atcerēties, ko tajos laikos varēja paveikt ar datoru, bet katrā ziņā daudz kas ir gājis uz priekšu," puisis nosmaida. Viņš skaidro, ka sabiedrībā izplatījies maldīgs mīts par to, ka jaunieši, kas ir talantīgi informātikā un programmēšanā, daudz laika pavada pie datora. "Protams, ir cilvēki, kas pie datora pavada visu dienu, bet tā ir viņu izvēle. Es pie datora pavadu mazāk laika nekā vidējais jaunietis. Ir dienas, kad visu laiku veltu mācībām vai darbam, un tam nepieciešams lietot datoru, bet ir dienas, kad to nemaz neizmantoju. Vidusskolas gadus es lielākoties mācījos informātiku, tāpēc lielu daļu laika pavadīju ar pildspalvu un papīru rokās. Datoru lietoju nelabprāt, taču mūsdienās bez tā ir grūti iztikt."
Turpinot iesākto datorzinātņu ceļu, šajā rudenī Ojārs sāks studijas Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē. Pagaidām grūti spriest par nākotnes profesiju, jo priekšstata par tālākiem karjeras ceļiem neesot. "Protams, varētu strādāt par programmētāju, bet problēma tā, ka liela daļa ar programmēšanu saistīto darbu ir tehniski un, manuprāt, garlaicīgi. Tiem jauniešiem, kuri piedalās informātikas olimpiādēs, vairāk interesē algoritmika, nevis plika programmēšana. Pieļauju, ka varētu izvēlēties ar pētniecību saistītu darbu."
SVĢ direktora vietniece Vaira Siliņa Ojāru nosaukusi par spožāko zvaigzni 12.a klases zvaigznājā. Līdzās jau pieminētajai bronzas medaļai puisis ieguvis arī 2. vietu Siguldas novada fizikas olimpiādē, 3. vietu Valsts atklātajā matemātikas olimpiādē, bronzas medaļu pasaules informātikas olimpiādē Itālijā, 1. vietu Starptautiskās informātikas olimpiādē Sanktpēterburgā un 2. vietu Baltijas jūras valstu Starptautiskās informātikas olimpiādē.
Iepriekš:
Pierīgu starptautiskās olimpiādēs pārstāvējis tikai siguldietis
Siguldietis izcīna bronzas medaļu Vispasaules skolēnu informātikas olimpiādē