Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"[Slepkavības] apkaimē uzstādīto novērošanas kameru ieraksti ir vai nu neskaidri, vai arī to nav vispār, jo tās uz remontdarbu laiku bija atslēgtas," vēsta laikraksts.

Slepkavība tomēr tikusi uzfilmēta, tiesa gan, no krietna attāluma, ar telekanāla TVC kameru, kuras ieraksti parasti tiek izmantoti ziņu pārraidēs.

Spriežot pēc šī ieraksta, slepkavība uz tilta notikusi plkst. 23.31. Slepkava, kā šķiet, Ņemcovu gaidījis uz tilta sānu kāpnēm. No turienes pēc līdzzinātāju signāla viņš ātri devies augšā un uz tilta gājēju celiņa nošāvis Ņemcovu.

Policija slepkavas un viņa līdzzinātāju automobili nav spējusi atrast. Nozieguma aculieciniece Hanna Duricka, Ņemcova paziņa, par notikušo bijusi tādā šokā, ka nav spējusi nosaukt mašīnas marku.

Visas automašīnas, kuras atbilstoši izmeklētāju pirmajām versijām varēja būt izmantotas noziegumā, atrastas, tomēr noskaidrojies, ka tām ar slepkavību nav nekāda sakara.

Slepkava uz Ņemcovu raidījis dažādu ražotāju dažādos gados izgatavotas lodes. Tas varētu liecināt, kā laikrakstam skaidroja avots iekšlietu struktūrās, ka patronas "vāktas pa visām kabatām".

Noziedznieki, iespējams, bijuši neprofesionāļi un pat nav zinājuši, kas ir viņu uzbrukuma mērķis, sliecas domāt izmeklētāji.

Vienlaikus izmeklētāji saskatījuši daudz līdzību Ņemcova un 2006. gadā nogalinātās žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavībās.

Jau tagad ir acīmredzams, ka abi upuri nogalināti "par godu" konkrētiem datumiem. Ņemcovs nogalināts 1. martā plānotās opozīcijas demonstrācijas priekšvakarā, bet Poļitkovska 7. oktobrī - Krievijas prezidenta Vladimira Putina dzimšanas dienā.

27. februārī, kad tika nogalināts Ņemcovs, apritēja tieši gads kopš Krimas okupācijas operācijas sākuma, turklāt Putins šo datumu nule kā pasludinājis par Specoperāciju bruņoto spēku jeb "zaļo cilvēciņu" dienu.

Ņemcovs, tāpat kā savulaik Poļitkovska, ilgu laiku izsekots, līdz viņi nonākuši uzbrukumam piemērotā vietā.

Gadījumā ar Ņemcovu netiek izslēgts, ka pasūtītāja nosacījums bijusi slepkavība ar skatu uz Kremli.

Viena no versijām, par kuru tiek aktīvi spriests, ir Ņemcova slepkavības saistība ar tā dēvētajām Ukrainas pēdām. Atbilstoši šai versijai izrēķināties ar Ņemcovu, kurš aktīvi atbalstīja Ukrainas valdību, varēja, piemēram, bijušie karotāji, kas atgriezušies no Austrumukrainas Krievijā.

Tā oktobrī Piemaskavā notikušais incidents, kad piedzērušies Donbasa "zemessargi" apšaudīja autoinspekcijas ekipāžu, liecina, ka dažiem no viņiem principā ir vienalga, uz ko šaut.

Tiesa gan, pašpasludinātais kaujinieku līderis Krievijas pilsonis Aleksandrs Borodajs šādu versiju uzskata par "blēņām un muļķībām".

Izmeklētāji arī nosprieduši, ka ar Ņemcova slepkavību var būt saistīts Ukrainas "Labējais sektors" vai arī brīvprātīgo vienības, kas karo Ukrainas valdības pusē, vēsta "Kommersant".

Ņemcovs piektdien vakarā tika nogalināts līdzās Kremlim pie Vasīlija nogāzes uz Lielā Maskavas upes tilta. Kā redzams reportāžās no notikuma vietas, pie tilta laternu stabiem uzstādītas daudzas novērošanas kameras - gan standarta, gan specializētās, kas paredzētas automašīnu braukšanas ātruma fiksēšanai.

Godinot noslepkavoto opozicionāru, Maskavas ielās svētdien izgāja vairāk nekā 50 000 demonstrantu. Piemiņas pasākumi notika arī daudzās citās Krievijas pilsētās.

Ņemcovs tiks apglabāts otrdien Maskavas Trojekurovas kapos. Pirms tam no plkst. 10 līdz 14 Maskavas Saharova centrā notiks atvadīšanās no noslepkavotā politiķa.