Tā šodien pēc Tautsaimniecības padomes vadības komitejas ārkārtas paplašinātās sēdes sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).
"Visiem ir jāsaprot, ka patlaban ir nepieciešama solidaritāte ar tiem uzņēmumiem, kurus skars sankcijas, un ar tiem cilvēkiem, kas šajos uzņēmumos strādā," uzsvēra V. Dombrovskis.
Ministrs norādīja, ka šiem sankciju skartajiem uzņēmumiem varētu dot atlaides uzņēmumu ienākumu nodokļa un darba spēka nodokļa maksājumos, jo šie nodokļi ir viegli administrējami. V. Dombrovskis piebilda, ka nodokļu brīvdienas varētu būt piemērojamas tikai ar nosacījumu, ka šie uzņēmumi neatlaiž strādājošos. Tāpat, pieļaujot iespēju, ka bankas varētu prasīt uzņēmumiem atmaksāt izsniegtos kredītus, varētu tikt rosināts, ka Latvijas Garantiju aģentūra šiem uzņēmumiem izsniedz galvojumus un garantijas.
"Tie būtu īstermiņa risinājumi. Vidējā termiņā mums ir jāpalīdz šiem pārtikas ražotājiem atrast jaunus noieta un eksporta tirgus, tāpēc tiks rosināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā izveidot jaunas štata vietas. Savukārt politiskā līmenī Latvijai jāstrādā kopā ar citām Krievijas sankciju vairāk skartajām valstīm, piemēram, Somiju un Poliju, kā arī Baltijas valstīm, lai pārliecinātu sankciju mazāk skartās Eiropas Savienības (ES) valstis, ka ir nepieciešams solidārs atbalsts tām valstīm, kuras sankcijas skar vairāk," norādīja V. Dombrovskis.
Ministrs arī uzsvēra, ka plānots sākt informatīvo kampaņu, lai atbalstītu tās Latvijā ražotās pārtikas preces, kuras uz gadu aizliegts ievest Krievijā. Tiks veiktas sarunas ar mazumtirgotājiem par iespēju šīs preces īpaši marķēt vai arī atrast tām īpašu vietu veikalos, lai pircēji uzreiz varētu saprast, ka, pērkot tieši šīs preces, tiek sniegts atbalsts Latvijas ražotājiem, skaidroja V. Dombrovskis.
Jautāts, pēc kādiem kritērijiem tiks noteikti tie uzņēmumi, kuriem varētu piešķirt nodokļu brīvdienas, V. Dombrovskis sacīja, ka galvenais kritērijs būs Krievijas sankciju aizliegto produktu eksporta īpatsvars uzņēmuma apgrozījumā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers norādīja, ka tagad jāseko līdzi tam, lai uz sankciju rēķina uzņēmumi nesāk risināt savas ražošanas problēmas un nesāk atlaist darbiniekus.
"Tāpat ir svarīgi nodrošināt, lai gadījumā, ja kāds uzņēmums būs spiests pārtraukt darbību, atlaistie darbinieki nepaliek tikai ar pliku bezdarbnieka pabalstu – nepieciešama valsts palīdzības programma šiem cilvēkiem," uzsvēra P. Krīgers.
Viņš piebilda, ka šīm sankcijām varētu būt turpinājuma efekts, tāpēc jau laikus ir jādomā par to, kādu atbalstu varētu sniegt autopārvadātājiem, ostām, loģistikas centriem, ja arī tos skars grūtības.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš norādīja, ka sankciju rezultātā problēmu būs diezgan daudz, būs uzņēmumi, kuri nonāks maksātnespējas situācijā, atlaidīs darbiniekus.
"Mums visiem jādomā, kā mazināt sankciju sekas. Šis ir brīdis, kad katram Latvijas iedzīvotājam ir jāpērk Latvijā ražotās pārtikas preces. Jāsaprot, ka, nopērkot citā valstī ražotu pārtiku, jūs atlaižat no darba kādu Latvijas iedzīvotāju. Tāpat ir jāseko Polijas piemēram un jāaicina ES atbalstīt sankciju smagāk skartās valstis, jo kaimiņus sankcijas vienmēr skar smagāk," uzsvēra J. Endziņš.
Viņš piebilda, ka nodokļu brīvdienas būtu labākais instruments, kas varētu nodrošināt, lai uzņēmumiem saglabājas apgrozāmie līdzekļi, kas patlaban ir pats svarīgākais. Savukārt vidējā termiņā būtu jākoncentrējas uz eksporta apjomu intensificēšanu jau esošajos tirgos ārpus Krievijas, kā arī jaunu tirgu meklējumiem, norādīja J. Endziņš.
Kā ziņots, V. Dombrovskis šodien plkst. 15 sasauca Tautsaimniecības padomes vadības komitejas ārkārtas paplašināto sēdi.
Sēde sasaukta saistībā ar Krievijas premjerministra Dmitrijs Medvedeva šodien paziņoto, ka Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no Eiropas Savienības, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas.
Tautsaimniecības padomes vadības komitejā ietilpst Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Pašvaldību savienības vadība. Uz sēdi aicināti arī pārstāvji no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, "Zemnieku saeimas", Latvijas Zivrūpnieku savienības.
Kā vēstīts, Krievija noteikusi "pilnīgu embargo" lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem.
Krievijas noteikto sankciju dēļ nākamnedēļ plānota valdības ārkārtas sēde. Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nolēmusi pārtraukt savu atvaļinājumu un atgriezīsies darbā rīt, kad paredzēta arī tikšanās ar nozaru organizācijām, kuru biedrus varētu skart Krievijas noteiktās sankcijas.
Latvijas pārtikas nozarē Krievijas sankcijas vissmagāk varētu skart zivju konservu ražotājus