Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Sēdē piedalījās arī "Eco Baltia grupas" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, kurš Saeimas deputātus iepazīstināja ar sociālās kampaņas "Pieķer būvgružotāju!" rezultātiem. Iedzīvotāju iesūtītie foto stāsti par būvgružu izgāztuvēm visā Latvijā apliecina nelegālo būvgružu problēmas apmērus un nepieciešamību šos jautājumus sakārtot valstiskā līmenī.

Saeimas deputāti, iepazīstoties ar sociālās kampaņas laikā iedzīvotāju iesūtītajiem nelegālajiem būvgružu stāstiem, piekrita, ka problēmai nepieciešams risinājums un ir jāpastiprina būvgružu uzraudzības un izvešanas kontroles prasības.

Sēdes laikā deputāti vienojās, ka apakškomisija aicinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju iestrādāt normatīvajos aktos stingrākas kontroles prasības, piemēram, paredzot, ka jau būvatļaujas saņemšanas laikā pasūtītājam jānorāda informācija par būvgružu pārvadātāju, kā arī darbu noslēgumā pasūtītājam ir pienākums iesniegt apliecinājumu no poligona vai pārstrādātāja par nodoto būvgružu apjomu.

Sociālo kampaņu "Pieķer būvgružotāju!", kas noslēdzās 10. jūnijā ar nelegāli ierīkotas būvgružu vietas sakopšanu Salaspils novadā, Priežavotu alejas meža ielokā, organizēja vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia grupa" sadarbībā ar televīzijas raidījumu "Vides fakti". Kā atzīst "Eco Baltia grupa" Korporatīvās komunikācijas direktore Dace Jansone, aktīvākie kampaņas dalībnieki bija Babītes, Carnikavas, Jūrmalas, Ķekavas, Salaspils un Stopiņu novadu, kā arī Rīgas, Ogres un Jelgavas iedzīvotāji, ziņojot par vairāk nekā 30 nelegālām būvgružu vietām savā apkārtnē, tostarp Ķekavas novada Lapenieku ciematā un Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī.

Būvgružu daudzums kampaņā pieteiktajās vietās ir vismaz 200 000 tonnas, savukārt kopējais to apjoms, kas pēc "Eco Baltia grupa" aplēsēm ik gadu nonāk Latvijas dabā, ir līdz 100 000 tonnām jeb aptuveni 2500 vilcienu vagoni...