Kā atzīst kampaņas rīkotāju vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Eco Baltia grupa" Korporatīvās komunikācijas direktore Dace Jansone, aktīvākie kampaņas dalībnieki bija Babītes, Carnikavas, Jūrmalas, Ķekavas, Salaspils un Stopiņu, kā arī Rīgas, Ogres un Jelgavas iedzīvotāji, ziņojot par vairāk nekā 30 nelegālām būvgružu vietām savā apkārtnē. Būvgružu apjoms kampaņā pieteiktajās vietās ir vismaz 200 000 tonnu.
"Eco Baltia grupa" organizētās sociālās kampaņa "Pieķer būvgružotāju!" mērķis ir rosināt Saeimu lemt par stingrāku būvgružu izvešanas kontroli, nosakot kārtību, ka vēl pirms būvatļaujas saņemšanas, celtniecības darbu veicējiem jānorāda paredzamais būvgružu apjoms un jānoslēdz līgums ar atkritumu poligonu un uzņēmumu, kas izvedīs būvgružus.
"Eco Baltia grupa" uzskata, ka pašreiz Latvijā nav iedzīvināta sistēma, kas varētu nodrošināt precīzu būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaiti un kontroli. Rezultātā vides aizsardzības kontrolējošo iestāžu rīcībā nav instrumentu, kas nepieļautu vides aizsardzības prasībām neatbilstošu būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un šo atkritumu nelegālu glabāšanu tam neparedzētās vietās.
Kampaņas "Pieķer būvgružotāju!" organizatori "Eco Baltia grupa" aprēķinājuši, ka būvgružu izvešanas izmaksas, ja to dara legāli, ir uz pusi lielākas – 7,30 eiro līdz 33,70 eiro par tonnu, salīdzinājumā ar aptuveni 3 eiro, ja to dara nelegāli.
Redzot šos skaitļus, šķiet tikai loģiski, ka nelegālais būvgružu bizness zeļ un plaukst, bet mums apkārt veidojas arvien jaunas būvgružu izgāztuves. Taču realitātē par šo "ietaupījumu" un bezatbildību samaksā visi pārējie – pašvaldības un zemes īpašnieki, kuriem šīs izgāztuves pēc tam jāsakopj, valsts negūto nodokļu ieņēmumu veidā, kā arī visi pārējie iedzīvotāji.
Saskaņā ar "Eco Baltia grupa" aplēsēm sakopt vienu šādu izgāztuvi izmaksā desmitkārt dārgāk nekā nodrošināt legālu būvgružu izvešanu – līdz pat 100 eiro par tonnu. Galu galā sanāk, ka skopais maksā divreiz. Šajā gadījumā gan skopā dēļ kāds cits ir spiests maksāt ne vien divreiz, bet pat desmit reiz.
Kampaņas "Pieķer būvgružotāju!" noslēguma pasākumā "Eco Baltia grupas" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs apliecināja, ka informācija par būvgružu apmēriem un nepieciešamajiem grozījumiem Būvniecības likumā un Atkritumu apsaimniekošanas likumā tiks iesniegta atbildīgajai Saeimas komisijai, savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš šo jautājumu vides apakškomisijā solīja skatīt jau 17. jūnijā un meklēt vājāko posmu ķēdē starp būvniecības objektu un atkritumu poligonu.
"Uzskatu, ka savāktie pierādījumi komisijas sēdē aiztaupīs liekas debates par to, cik nelegālo būvgružu tēma Latvijā ir aktuāla. Iedzīvotāju iesūtītās bildes liecina, ka nelegālie būvgruži nav lokāla problēma ļoti nomaļās un iedzīvotāju reti apmeklētās vietās. Tieši tāpēc likumdevējam ir jārīkojas nekavējoties, jo aktīva būvniecība turpinās, kas nozīmē, ka turpināsies arī šāda veida kaitējums," uzsvēra Jānis Ozoliņš.
Kampaņas "Pieķer būvgružotāju!" noslēguma pasākumā piedalījās "Eco Baltia grupas" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš, Vides aizsardzības eksperts, žurnālists Māris Olte, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars un pirmais vietnieks Zigmārs Zeimulis un, protams, arī AS "Latvijas valsts meži" angažētais Cūkmens, kurš nenogurstoši atgādina: "Nemēslo mežā – par cūku pārvērtīsies!"
