24.11.2015 17:08

Nodoklis var iznīcināt kultūras dzīvi reģionos; māksliniekiem neatmaksāsies uzstāties Pierīgā

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Mūziķis Ainārs Mielavs norāda, ka šis lēmums atstās nopietnas sekas uz kultūras dzīvi reģionos. Viņš saka, ka nodokļa dēļ mākslinieki būs ieinteresēti uzstāties lielajās koncertzāles Rīgā, Cēsīs, Rēzeknē, nevis mazajos kultūras namos. Mūziķis Ainārs Mielavs norāda, ka šis lēmums atstās nopietnas sekas uz kultūras dzīvi reģionos. Viņš saka, ka nodokļa dēļ mākslinieki būs ieinteresēti uzstāties lielajās koncertzāles Rīgā, Cēsīs, Rēzeknē, nevis mazajos kultūras namos. www.muzikaspasaule.lv

Lai papildinātu valsts maciņu, no nākamā gada plānots piemērot 21% pievienotās vērtības nodokli (PVN) daļai kultūras un izklaides pasākumu. Ar šādu soli nemierā ir mūziķi un citi kultūras darbinieki. Tāpat bažīgi par šīs ieceres sekām ir Pierīgas kultūras namu vadītāji, jo šis nodoklis var nozīmēt to, ka izrāžu un koncertu Pierīgas kultūras namos būs mazāk.

Kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja Siguldas novada kultūras centra direktores pienākumu izpildītāja Dace Pleša, var prognozēt, ka PVN ieviešana kultūras un izklaides pasākumiem, kas šobrīd netiek piemērota, atstās negatīvas sekas uz kultūras jomu Latvijas reģionos. Viņa paskaidroja, ka nodokļa piemērošana vissdrīzāk novedīs pie tā, ka koncertu, teātra viesizrāžu un citu līdzīgu pasākumu novadā notiks mazāk.

"Viesmāksliniekiem vienkārši vairs nebūs inetrese uzstāties reģionos, jo dārgās biļetes neviens nepirks. Jau tagad liela daļa vietējo iedzīvotāju nevar atļauties iegādāties koncertu un teātru biļetes. Domāju, ka, ieviešot šo nodokli, biļešu pirktspēja samazināsies vēl vairāk," sacīja D.Pleša.

Līdzīgi viedokli pauda arī Ādažu kultūras nama direktore Linda Tiļuga. Viņa norādīja, ka Finanšu ministrija nav aizdomājusies par to, ka cietēji no šī nodokļa piemērošanas būs cilvēki. "Iedzīvotāji jau tagad pie kasēm ļoti rūpīgi vērtē, vai varēs atļauties apmeklēt koncertu. Un dažkārt jau tagad Ādažu kultūras nama zāli, kurā ir 400 vietas, mēs nevaram piepildīt. Ja biļešu cenas augs, pasākumu apmeklētāju skaits vēl vairāk samazināsies," teica L.Tiļuga.

Vienlaikus viņa gan minēja, ka uz pašvaldību un valsts institūciju rīkotajiem pasākumiem šis nodoklis neattieksies. Tas attieksies tikai uz tiem pasākumiem, kurus rīko producentu apvienības.

"Bet tieši producentu apvienības lielākoties nodrošina kultūras piedāvājumu. Piemēram, Ādažu kultūras namā katru nedēļu notiek kāds viesmākslinieku koncerts vai izrāde. Ja biļešu cenas nodokļa dēļ augs, rīkot savus pasākumus mūsu nelielajā kultūras nama zālē mākslinieki vairs nevēlēsies. Tas vienkārši neatmaksāsies. Beigās var izrādīties, ka mūziķu koncerti notiks tikai lielajās koncertzālēs Cēsīs, Rēzeknē un citviet, nevis mazajos novadu kultūras namos," klāstīja L.Tiļuga.

Kā minēja Ādažu kultūras centra vadītāja, maldīgs ir priekšstats, ka producentu apvienības vai paši viesmākslinieki gūst lielu peļņu no pasākumu rīkošanas reģionos. Māksliniekiem lielu daļu ieņēmumu nākas samaksāt gan par pasākuma vietas un aparatūras īri, gan par reklāmas izdevumiem, gan kompānijai, kas tirgo biļetes. "Nu nav pasākuma rīkotājiem tik liela peļņa, kā iedomājas. Jau patlaban koncerti un citi pasākumi notiek, tikai pateicoties organizatoru aizrautībai. Labāk būtu cēluši akcīzes nodokli, nekā nodokļus kultūrai," skarba bija Ādažu kultūras nama direktore.

Savukārt Vangažu kultūras nama direktors Aleksandrs Čamkins sacīja, ka novada iedzīvotāji izvēlas apmeklēt pasākumus nevis pēc biļešu cenām, bet pēc interesēm. Piemēram, pavisam nesen Vangažu kultūras namā uztājās lietuviešu cirka trupa, un, lai gan biļete uz šo pasākumu maksāja vien aptuveni divus eiro, atnāca vien pāris cilvēku. Turpretī uz Valmieras teātra viesizrādēm, par spīti salīdzinoši augstajām biļešu cenām, bija sanākusi pilna zāle.

Vienlaikus A. Čamkins sacīja, ka cilvēki pēc pusgada pie nodokļa un jaunajām biļešu cenām pierādīšot. Bet situācijā, kad tās tiešām atstās sekas uz viesmākslinieku interesi rīkot pasākumus Vangažu kultūras namā, koncertus vairāk organizes pati pašvaldība. Piemēram, bez maksas vairāk tikšot rīkoti vietējo pašdarbnieku kolektīvu koncerti.

Mūziķis Ainārs Mielavs portālam "Apriņķis.lv" atzina, ka piemērot nodokli kultūras pasākumiem ir negodīgi. "Arī es kopā ar citiem Latvijas kultūras dzīves dalībniekiem esmu parakstījis vēstuli ar aicinājumu nepieļaut 21% PVN piemērošanu kultūras un izklaides pasākumiem. Tas nav godīgi. Kā tas var būt, ka koncertaģentūrai "Latvijas Koncerti", kas rīko simfoniskās mūzikas koncertus, nebūs šis nodoklis jāmaksā, bet citiem mūziķiem būs? Kādēļ kāds ir priviliģētāks par citiem?" retoriski jautāja A. Mielavs.

Mūziķis arī norādīja, ka šis lēmums atstās nopietnas sekas uz kultūras dzīvi reģionos. "Lai gan Latvijas māksliniekiem nav tās pašas augstākās biļešu cenas, reģionos ir grūti piepildīt zāli. Domāju, ka šis lēmums kultūras dzīvi Latvijā vienkārši iznīcinās. Visi brauks uzstāties tikai uz Rīgu, Cēsīm, Rēzekni un Liepāju, kur ir lielās zāles, bet, piemēram, uz Smilteni vairs neviens nebrauks. Sanāks, ka mazo novadu kultūras namos tagad varēs vērot tikai koru un deju kolektīvu koncertus," klāstīja A. Mielavs. Viņš piebilda, ka arī viņam pašam tagad nāksies vērtēt, uz kurieni braukt uzstāties un uz kurieni ne. Viņš sacīja, ka biļešu cenas uz viņa koncertiem, visticamāk, nepieaugšot. Nodokļu izmaksas viņš uzņemsies uz saviem pleciem.

Jāpiebilst, ka otrdien, 24. novembrī, neapmierinātību ar plānoto 21% PVN piemērošanu kultūras un izklaides pasākumiem pauda arī vairāki desmiti makslinieku. Protesta akcijā pie Saeimas bija pulcējušies pulcējušies Latvijas mūziķi un ar kultūras nozari saistīti cilvēki, piemēram, Intars Busulis, Guntars Račs, Elita Mīlgrāve, Liene Šomase, Ralfs Eilands, Kapars Bindemanis, Lauris Reiniks, Rūta Dūduma, Kārlis Kazāks un citi.

Mūziķi aicināja tautas kalpus vēlreiz pārdomāt lēmumu par nodokļu celšanu kultūras pasākumiem. Nozares pārstāvji norāda, ka grozījumi, kuru mērķis ir iekasēt nodokļus no komersantiem, kas organizē popkultūras pasākumus peļņas gūšanai, visvairāk skars tieši tik "komerciālus pasākumus" kā latviešu mūzikas koncertus, bērnu izrādes, klasiskās mūzikas koncertus, baleta izrādes, kā arī nelielus mūzikas un mākslas festivālus.