14.12.2014 16:25

Olaines muzejā var skatīt vēl nebijušu izstādi

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(5 balsojumi)
Olaines muzejā var skatīt vēl nebijušu izstādi Einārs Binders

"Annas Juaņ Juaņ Li darbu izstāde atšķiras no citām, ko esam rīkojuši līdz šim. Viņas gleznas ir ļoti košās krāsās, un tajās izteikti jūtama austrumnieciska noskaņa," saka Olaines Vēstures un mākslas muzeja direktore Ārija Spuņģe.

"Šis ir pirmais gadījums, kad muzejā izstādām darbus, kuru autore ir skolniece. Annai Juaņ Juaņ Li ir 17 gadu, un viņa mācās vidusskolā. Ar šo izstādi mēs gribam iedrošināt arī citus jauniešus, kuriem ir talants, uzdrošināties atklāt to citiem," stāsta Ārija Spuņģe.

"To, ka Annai patīk gleznot un ir daudz labu darbu, uzzināju no sarunas ar viņas vecmāmiņu. Meitenes pedagogi pastāstīja, ka jau desmit gadu vecumā, kad Anna sākusi mācīties mākslas klasē, viņas zīmējumi atšķīrušies no citu bērnu darbiem ar savdabīgo zīmēšanas stilu. Tas ir interesanti, kā viņa savu rokrakstu ir izkopusi, tāpēc arī izveidojām šo izstādi."

"Es zīmēju un gleznoju abstrakcijas. Man patīk spilgtas un košas krāsas," stāsta Anna Juaņ Juaņ Li. "Savās gleznās es attēloju to, kas man ir tuvs un interesants. Mans tētis ir dzimis Pekinā, un reizi piecos gados es braucu uz Ķīnu pie vectētiņa un vecmāmiņas. Tāpēc manos darbos ir redzama Ķīna. Gleznā "Debesu templis" attēlotā celtne atrodas Pekinā, un ar hieroglifiem ir uzrakstīts šā tempļa nosaukums ķīniešu valodā. Arī "Pekinas operas maskas", "Ķīnas noskaņas", "Meditāciju pasaule" tapušas pēdējā brauciena laikā uz tēta dzimteni.

Mana mamma ir augusi Latvijā. Arī es te esmu dzimusi un šeit jūtos kā mājās. Brīvajā laikā man patīk spēlēt tenisu, tāpēc četras gleznas ir par šo sporta veidu. Es kolekcionēju pūces, un tās ir interesanti arī zīmēt. Man patīk gleznot ar eļļas un akrila krāsām, bet pēc Olaines 2. vidusskolas beigšanas es gribu kļūt par ārsti."

"Tas, ka Annas tētis un mamma nāk no atšķirīgām kultūrām, spilgti redzams viņas darbos," iespaidos dalās muzeja direktore Ārija Spuņģe. "Pēc gleznām spriežu, ka brauciens uz Ķīnu meitenei ir bijis spēcīgs emocionāls pārdzīvojums. To košo, austrumniecisko, Ķīnai raksturīgo var just jau pa gabalu. Savukārt gleznas "Klusā daba ar āboliem", "Pūces", "Saulriets" ir izteikti latviskā toņu gammā. Simboliskā veidā latviskais izpaužas darbā "Mārīte – latviete", bet "Sieviete – zieds", manuprāt, atkal vairāk velk uz ķīnisko. Interesanti! Tāpēc jānāk un jāskatās!"