13.01.2014 16:34

FOTO: Ar atkārtotu izdevumu par seno rīdzinieku modes paradumiem un noteikumiem atklāts Eiropas kultūras galvaspilsētas gads

Autors  Ieva Karlsberga
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
FOTO: Ar atkārtotu izdevumu par seno rīdzinieku modes paradumiem un noteikumiem atklāts Eiropas kultūras galvaspilsētas gads Krišjānis Grantiņš

11. janvārī Turaidas muzejrezervātā notika īpaša faksimilizdevuma "Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums" (1593) atvēršanas svētki.

Šis bija viens no "Rīga 2014" oficiālās partnerpilsētas Siguldas 2014. gada programmas pasākumiem vēl pirms svinīgās Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas.


Īpaši radošā gaisotnē Turaidas muzejrezervātā pulcējās gan grāmatas veidotāji un izdevēji, gan viesi no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Vēstures institūta. Pasākumu apmeklēja arī Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde. Tā kā Sigulda ir "Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014" oficiālais partneris, unikālās grāmatas faksimilizdevuma atvēršanas svētkus rīkoja Siguldas novada dome un Turaidas muzejrezervāts.

Atzīmējot, ka ir nedaudz dīvaina un liela sajūta atklāt atdzimšanai pirms 420 gadiem iespiesto grāmatu, Siguldas mērs Uģis Mitrevics atzina, ka šis būs gads, kad Siguldai būs iespēja pastāstīt Eiropai, kas mēs esam un kādas ir mūsu vērtības: "Šis būs iespēju gads, kad Eiropa brauks pie mums ciemos, kas noteikti ir nepieciešams mūsu ekonomikai un attīstībai. Šis gads noteikti būs svarīgs mums pašiem, tā ir iespēja pašiem sakoncentrēt domas, apzināt mūsu vērtības un saprast, ko mēs gribam pateikt pasaulei. Šis būs gads, kad radīsies vērtības, kuras, iespējams, reiz pēc 500 gadiem kāda rāte kopā ar kādu muzeju vērs vaļā un novērtēs. Domāju, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums neizdzīvos 500 gadu, bet vērtības, kas radīsies šajā gadā, noteikti ir tādas, kas dzīvos un vēstīs par mums nākamajām paaudzēm."

Turaidas muzejrezervāts grāmatas faksimilizdevumu sagatavojis, finansējumu gūstot, piedaloties "Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014" projektu konkursā. Pateicoties nodibinājumam "Rīga 2014" un Kultūras ministrijai, muzejam ir iespēja ar grāmatu iepazīstināt plašu sabiedrības loku, izdodot to faksimila formā.

Grāmatas oriģināla unikalitāte un materiālais trauslums (pergaments, ādas iesējums, nepieciešamība pēc specifiskiem glabāšanas apstākļiem) ierobežo tās izmantošanu pētniecības darbā. Publicēšana faksimilizdevumā ļauj saglabāt šo Latvijas grāmatniecības vēsturē izcilo eksemplāru, padarot to pieejamu plašam pētnieku un interesentu lokam. Unikālās grāmatas faksimilizdevums ir papildināts ar tulkojumu latviešu valodā un zinātniskiem komentāriem un rakstiem, kas apkopoti atsevišķā grāmatas daļā.

Faksimilizdevuma projekta autori: Valda Kvaskova – oriģinālā teksta tulkojums no agrās jaunaugšvācu valodas, Ina Līne – mākslas vēsturniece, Dainis Bruģis – zinātniskais redaktors, Valdis Villerušs – mākslinieciskais redaktors, Inese Hofmane – māksliniece, Reinis Hofmanis – fotogrāfs, Līga Kreišmane – projekta vadītāja, Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja.

Svētku programma sākās ar Turaidas muzejrezervāta krājuma izstādes, "Jaunais un citādais laiks", kas aicina iepazīt grāmatu iespiešanas vēsturi Latvijā no 16. gadsimta beigām līdz 19. gadsimta sākumam, atklāšanu. Pasākuma apmeklētājus pārsteidza radošās apvienības "Skudras metropole" un mākslinieku Rūdolfa Baltiņa un Mārča Ziemiņa radītā ekspozīcija "Laikkusnis", kas simboliski attēloja 500 gadu "sasalušās" grāmatas atkušanu.

No simboliskās "Gaismas akas" tika izcelts seno gadsimtu kultūras mantojums, lai par to vēstītu un padarītu pieejamu sabiedrībai. Klātesošā Gaismas vīra pavadībā varēja "sēt" gaismu, tā simboliski padarot savu zemi attīstītāku, gudrāku un gaišāku. Pirms atklāt grāmatas faksimilizdevumu, pasākuma dalībnieki, ejot pa "Gaismas ceļu cauri gadsimtiem", ko bagātināja Siguldas koru dziedājumi, nonāca līdz Turaidas pilij, kur, ieskandinot pils 800. jubileju, tika iedegtas ugunis. Viesus ar renesanses laika dejām iepazīstināja Bauskas pils muzeja pārstāvji.

Ko vēsta karaļa pilsētas Rīgas – Vidzemē – godātas rātes atjaunotais kāzu apģērbu nolikums

Kā pastāstīja Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja Anda Skuja, Turaidas muzejrezervāta krājumā esošā grāmata "Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums. Rīgā 1593. gadā iespiedis Nikolauss Mollīns" ir unikāls izdevums vairākos aspektos.

Pirmkārt, izpētes gaitā noskaidrots, ka Rīgas pirmā iespiedēja N. Mollīna līdz šim grāmatu vēstures pētnieciskajās aprindās neapzinātais darbs ir vienīgais grāmatas eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsdienām un līdz ar to ir unikāls Latvijas grāmatniecības vēstures un kultūrvēstures liecinieks.

Otrkārt, grāmatas iespieduma eksemplārs ir labi saglabājies Rīgas iesējēju meistardarbs. Iesējums izgatavots, paredzot šo grāmatu īpašiem nolūkiem – tas ir grezns dāvināšanai paredzēts eksemplārs ar iespiestu Rīgas ģerboni. 1593. gadā iespiestie Rīgas rātes noteikumi arī saturiski ir izcili vērtīgs vēstures avots, kas liecina par Rīgas 16. gadsimta beigu tiesisko un kultūrvēsturisko situāciju un apliecina Rīgas kā līdzvērtīgas viduslaiku Eiropas pilsētas statusu. Tajā raksturota Rīga un tās pilsoņi, kā arī politikas, modes un sadzīves savstarpējās attiecības 16. gadsimtā.

Treškārt, senā un unikālā grāmatas eksemplāra izdošana faksimila formā sabiedrībai sniedz iespēju paplašināt savas zināšanas par Rīgas devumu grāmatniecības nozarē ne tikai Rīgā un Baltijā, bet arī Eiropas iespieddarbu vēsturē kopumā, kā arī iepazīt noteikumus par kāzām un to svinēšanu, apģērba greznuma ierobežojumus visām Rīgas kārtām 16. gadsimta beigās, kas bija daudz stingrāki nekā mūsdienu modernajā sabiedrībā.

Fragmenti no "Apģērbu nolikuma"
(Publicēts Rīgā svētā Jaunā gada sākumā, tūkstoš pieci simti deviņdesmit trešajā gadā pēc žēlastības pilnās Jēzus Kristus dzimšanas)

"Tā kā skaidri redzams, ka pārmērīgā greznība apģērbā pārlieku guvusi virsroku šajā pilsētā un tādējādi ne vien atsevišķas personas, bet arī visa pilsēta zaudē ievērojamu daļu sava īpašuma un ceļ sev lielu neslavu, tad godātā rāte pavēl, lai ikviens saskaņā ar sekojošo nolikumu ievēro mērenību apģērbā un pilnībā atsakās no tādām drēbēm, ko nav pelnījis un nevar nēsāt ar godu, un tās arī nevalkā, ja nevēlas saņemt noteikto sodu."

"Saskaņā ar šo noteikumu visām birģeru sievām no šī brīža aizliegts valkāt jebkādas samta, atlasa un damasta drēbes. Par sodu draud to atņemšana."

"Ar liekajām matu cirtām jaunavām jāievēro mērenība, lai rātei nenāktos pieņemt citu aizliegumu."

"Tā kā līdz šim [mirušā] radiem un citām personām tika uzspiesti nevajadzīgi izdevumi, liekot viņiem par naudu nomāt zīda, sudraba un zelta vainagus, lai rotātu ar tiem mirušo zārkus, un jebkurā gadījumā sērīgā līķa greznošana priecīgiem zīda, sudraba un zelta vainagiem uzskatāma par nepiedienīgu un nejauku rīcību, tad godātā rāte nosaka, ka šāda izrīcība turpmāk pilnīgi un galīgi aizliedzama. Sods par pārkāpumu – 20 mārku."

Fragmenti no "Nolikuma par visu kārtu kāzām Rīgā"
"Līgavaiņa vai līgavas tēvs un māte drīkst pēc patikas ielūgt rātskungus, garīdzniekus, eltermaņus un vecākos gan gājienā uz baznīcu, gan kāzu svinībās – kurus un cik lielā skaitā vien vēlas."

"Maizi vairs nedrīkst, kā līdz šim, izrādīšanās dēļ sagriezt un sakraut kaudzē. Šim nolūkam nozīmētajai personai vai kādam citam tā jāgriež tikai pa šķēlei un jāliek galdā pēc vajadzības. Sods par pārkāpumu – 10 mārku."

"Visiem puišiem, kas apkalpo pie galda, it sevišķi līgavaiņa un līgavas, visu dienu tikumīgi un skaidrā prātā jāuzturas pie saviem kungiem, un neviens no viņiem nedrīkst doties uz pagrabu. Sods par pārkāpumu – piecas mārkas."

Iepriekš:
Sigulda pamatīgi nobriedusi Rīgai palīdzēt nest Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu
Turaidā dienas gaismu ieraudzīs atkārtoti izdots unikāls seno rīdzinieku modes un stila nolikums