Pirms kāda laika pasniedzu privātstundas kādam 18 gadus vecam puisim, kurš gatavojās eksāmeniem. Pie manis mācīties viņš nāca divas reizes nedēļā un vienmēr bija sapīpējies. To, ka viņš smēķē zāli, jaunietis no manis neslēpa. Un, godīgi sakot, es viņu par to toreiz nenosodīju, jo – puisis pilngadīgs, un kas es tāda, lai viņam ko pārmestu.
Tomēr tas, ka viņš tik bieži pīpē zālīti, turklāt ar tādu entuziasmu man stāsta par kārtējo jautro ballīti, kurā draugu lokā smēķēta marihuāna, manī radīja interesi. Tad nu sāku viņu izprašņāt. Tā, vārds pa vārdam, līdz noskaidroju, ka vismaz tajā Rīgas vidusskolā, kurā viņš mācās, zālītes pīpēšana jauniešu vidū ir ļoti, ļoti populāra nodarbe.
Viņš man atklāti stāstīja, ka marihuānu smēķē liela daļa viņa klasesbiedru un tikai retais vidusskolēns to nekad neesot pamēģinājis. Puisis, kurš pats zālīti sācis smēķēt devītajā klasē, klāstīja, ka pārsvarā skolēni marihuānu pīpējot "pa retam", tikai ballītēs, kas notiek nedēļas nogalēs. Tomēr skolēnu vidū esot arī tādi, kas marihuānu lieto vismaz pāris reižu nedēļā, turklāt dažkārt jaunieši sapīpējoties arī pirms kādas garlaicīgākas stundas.
Pēc viņa stāstīta, Rīgā skolēniem tikt pie marihuānas esot viegli, un gandrīz katram jaunietim draugu un paziņu lokā esot zināms kāds, "no kura var dabūt". Tāpat puisis teica, ka, viņaprāt, ja salīdzina ar alkoholu, tad zālītes pīpēšanai esot virkne priekšrocību. Proti, no "labas mantas" cilvēks nekļūstot tik stulbs kā no pudeles šņabja, un grams marihuānas maksājot tikpat cik viena pudele viskija, līdz ar to sanāk, ka, iztērējot 15 eiro, divi cilvēki varot sapīpēties četras reizes. Turklāt apkārtējie, tostarp skolotāji un vecāki, nekad nepamanot to, ka esi apreibis no marihuānas, jo gluži vienkārši tam neesot nekādu sevišķu ārēju pazīmju – ne cigarešu un alkohola aromāta, ne streipuļošanas vai neadekvātas uzvedības.
Teiksiet, ka es pārspīlēju un manis pieminētais puisis ar saviem klasesbiedriem ir tikai tāds izņēmums un patiesībā jaunieši marihuānu nemaz tā nesmēķē? Ja tā, jūs rūgti maldāties! Intereses pēc, lai noskaidrotu, kā tad ir ar to zālītes pīpēšanu jauniešu vidū, aprunājos ar vēl pāris Rīgas vidusskolēniem no citām skolām. Zināt, ko viņi man pastāstīja? Visu to pašu, ko atklāja mans privātskolnieks, skaidri liekot saprast, ka jauniešu vidū zālītes pīpēšana nav nekas neparasts. Šobrīd tā ir tikpat izplatīta parādība cik alkohola lietošana ballītēs.
Un īstenībā, ja tā labi padomā, vismaz pie Vecrīgas naktsklubiem un arī dažādos rokmūzikas koncertos, arī pati esmu pamanījusi, ka man blakus stāvošie jaunieši pīpē zālīti. Viņi to dara neslēpjoties, pavisam brīvi un atklāti. Un kādēļ lai viņi slēptos, ja reiz daudzās valstīs tā ir legalizēta un tās smēķēšana kļuvusi par ierastu lietu un tūristu mīļāko atrakciju? Turklāt arī daļā sabiedrības valda priekšstats, ka zālītes smēķēšana nav kaitīgāka par cigarešu smēķēšanu un alkohola lietošanu.