Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Māras Zemdegas reportāžā "Rīgas Apriņķa Avīzē" 1999. gada 3. augustā teikts: "Atkal piepildīta nedēļas nogale, kad kopā nāca visdažādākie cilvēki. Gan tādi, kam opera ir ikdiena, darbs un prieks, gan tādi, kas uzskata, ka tik prestižā pasākumā viņiem vienkārši ir jābūt. Un arī tas jau patiesībā nav slikti. Un tomēr, šķiet, bija ļoti daudz brīvu vietu. Vairāk nekā citu gadu. Secinājums – daudzi sev šos svētkus vienkārši nevar atļauties, kaut gan bija arī "normālas" cenas biļetes. Tātad visdažādākās krīzes skar mūs joprojām, atsaucoties arī uz Opermūzikas svētkiem."

Pirmie Opermūzikas svētki Siguldā notika 1993. gadā, šodien atceras Dainis Kalns.

"Pirms tam Siguldā bija Garīguma licejs, uz kuru katru mēnesi aicināju izcilas personības – rakstniekus Albertu Belu, Regīnu Ezeru, profesoru Jāni Stradiņu un citus. Ar laiku domāju par ko vairāk. Toreiz operdziedātāji Inese Galante, Egils Siliņš, Ingus Pētersons dziedāja ārzemēs, jo mūsu Operas namā notika remontdarbi.

Mans mērķis bija sapulcināt viņus vienā koncertā. Ārzemēs viņiem sezona bija beigusies, bet Latvijā neviens nepiedāvāja uzstāties. Kad māksliniekus uzrunāju, viņi labprāt piekrita un orķestra mūziķi arī. Pēc pirmajiem Opermūzikas svētkiem domāju, ka to organizēšanu pārņems Opera, bet tā nenotika, tāpēc iesākto turpināju pats.

Atskatoties varu teikt, ka ar katru gadu šie svētki kvalitatīvi auguši, un es savu sapni kaut vai daļēji esmu piepildījis. Man ir izdevies uzaicināt uz Siguldu pasaules pirmā lieluma operas zvaigznes, lai mūsu opermūzikas cienītājiem nebūtu jābrauc uz Milānu, Vīni, Minheni vai Londonu, kur izdevumi par operas vai koncerta apmeklējumu, sākot ar biļešu cenām un beidzot ar transportu un viesnīcu, tuvojas tūkstoš eiro.

1996. gadā, kad Siguldas pilsdrupu estrādē uzstājās izcilais norvēģu soprāns Sisela Kirkebū, Opermūzikas svētkus Siguldā apmeklēja rekorddaudz skatītāju – aptuveni septiņi tūkstoši.

Siguldas Opermūzikas svētki var pastāvēt tikai to augstās mākslinieciskās kvalitātes dēļ. Ļoti svarīgs ir Siguldas domes atbalsts un ieinteresētība, lai šie svētki būtu. Un liels paldies cilvēkiem, kuri ciena opermūziku un atbalsta tos finansiāli. Tikko beigušies vieni svētki, sāku darbu pie nākamajiem.

Šā gada Siguldas Opermūzikas svētku galā koncertā "Ielūdz Klementīne Margeina un Marselo Alvaress" dzirdēsim pasaulē vispieprasītāko un visvairāk dziedošo argentīniešu tenoru Marselo Alvarezu un izcilo franču mecosoprānu Klementīni Margeinu, kura pagājušā gada Opermūzikas svētkos dziedāja galveno lomu Ž. Bizē operā "Karmena", kā arī mūsu pašu izcilo soprānu Marinu Rebeku. Ārzemnieki man saka: "Jums ir tāds pasaules brīnums kā Marina Rebeka!", bet pie mums vien retais zina, ka viņa dzied Anglijas Karaliskajā operā un uz viņu gaida pasaules prestižākie operas teātri.

Šajos Opermūzikas svētkos pēc 30 gadu pārtraukuma Latvijā atkal skanēs Arvīda Žilinska opera "Zelta zirgs". Šis iestudējums ir zīmīgs ar kolosālām sakritībām: Rainim šogad – 150, Žilinskim – 110, mūsu visizcilākajam tenoram Jānim Zāberam – 80, operas "Zelta zirgs" pirmajam iestudējumam – 50 gadu jubileja.

Atklāti sakot, nebiju domājis, ka "Zelta zirgs" ir tik nopietna un šodien ļoti aktuāla izrāde. Uzskatu, ka "Zelta zirgu" ir vērts izlasīt un pārlasīt ikvienam cilvēkam, lai saprastu, kas notiek. Tajā ir atbilde uz jautājumu, kas mūs novērš no mērķa, pie kā noved naudas un mantas kults un kas ir varonis. Es kādreiz domāju, ka cilvēks ir tik liels, cik viņš spēj padomāt par otru. Pārlasot "Zelta zirgu", nācu pie atziņas, ka vēl svarīgāk par spēju padomāt ir spēt parūpēties par otru. Raiņa luga "Zelta zirgs" nav pasaka, tā ir pasaules gudrības grāmata."