"Lai mūsu bērni augtu par Latvijas patriotiem, risinājums ir ļoti vienkāršs – pieaugušo personiskais piemērs," sarunā par kultūras dzīvi novadā teica Ropažu Kultūras un izglītības centra vadītāja Sanita Megere-Klevinska.
"Ja tētis, mamma un skolotāji dzied valsts himnu, to dara arī bērni, jo viņiem pat prātā neienāk, ka var nedziedāt. Un tā ir ar visu pārējo. Ar sarkanbaltsarkano lentīti pie krūtīm, ar aizdegtu svecīti Lāčplēša dienā un sarkanbaltsarkanu ziedu pušķi pie Brīvības pieminekļa valsts dzimšanas dienā – 18. novembrī."
Kā bērniem stāstīt par mūsu tautai liktenīgiem vēstures notikumiem? Pasākumā, kurā pieminēja Raganas kaujās kritušos, uz šo jautājumu ļoti sirsnīgi atbildēja Inčukalna pamatskolas direktore Brigita Grūtupa:
"Katra vara, ko Latvijā esam pārdzīvojuši, mūsu tautas vēsturi ir rakstījusi pēc sava prāta. Kā bērniem un mazbērniem saglabāt īsto, patieso stāstu? Katrā ģimenē mātei un tēvam vajadzētu saviem bērniem izstāstīt pašu izdzīvoto vēsturi. Mēs ar brāli bijām pavisam mazi, kad tētis mums izstāstīja par savām kara gaitām, par to, kā nonāca krievu gūstā un kā viņam izdevās izbēgt un atgriezties pie mūsu mammas. Toreiz paps teica, ka citiem to nevajag stāstīt, un mēs ar brāli arī nestāstījām līdz pat Atmodai. Bērni prot glabāt ģimenes noslēpumus. Katrā latviešu ģimenē piedzīvotais un pārdzīvotais ir tautas īstā vēsture, un visi šie stāsti kopā veido patieso tautas vēsturi, ko neviena cita vara nespēj ietekmēt."
Bet atbildi uz to, kā ar bērniem runāt par šodienas notikumiem vietējā novadā, pilsētā un valstī, saklausīju Katlakalna baznīcas pērmindera Igora Martinelli vārdos: "Patlaban ļaudis viens pret otru ir asāki un mazāk iecietīgi. Vairs nav tās kopības izjūtas, kāda bija kādreiz. To var mainīt uz labu, kā profesors Feldmanis mūs mācīja – audzinot pašam sevi un neakcentējot ļauno, bet stāvot tam pāri. Mēģinot dzīvot pašam un parādot otram cilvēkam, kā ir pareizi."
arhīvs
Ir ļoti vietā un laikā, ka šonedēļ runājam par patriotismu. Domājot par bērniem, atcerējos trīs viedokļus, ko intervijās man teikuši dažādi cilvēki, – varbūt vecākiem tie var noderēt.