Savu matu krāsu un griezumu uzticam frizierim, nagus manikīram, saspringuma noņemšanu masierim, problēmas savstarpējās attiecībās psihologam vai juristam. Mūsu maltītes gan mājas, gan darbā sastāv no produktiem, ko lielākoties izaudzējuši citi cilvēki. Dzīvokļa remontu uzticam meistariem, un to iekārtojam pēc interjeristu ieteikumiem. Siltums un ūdens dzīvoklī ieplūst pa caurulēm, atliek tikai atgriezt krānu.
Tāda ir dzīve lielpilsētā, kurā katrs veicam kādu vienu konkrētu darbu. It kā ļoti ērti, bet kāpēc esam tik nervozi?
Vienu atvaļinājuma nedēļu pavadīju mazpilsētā, un man bija izdevība paraudzīties uz galvaspilsētas ikdienu no malas. Ja mazpilsētas mājā nav interneta, bet televizoru skatīties nav laika, jo sezonas darbi ne dārzā, ne mājā nevar gaidīt, tad šķiet, ka dzīvoju pavisam citā valstī.
Privātmājā ar sakņu un augļu dārzu par visu ir jāgādā pašiem, un darbi ir pakārtoti nevis darba laikam un darba dienām, bet dabas ritmiem un laika apstākļiem. Gurķi un tomāti jānovāc un jāsagatavo tad, kad tie ienākušies, jo nākamajā dienā tie būs pārauguši. Ievārījumi un kompoti jāvāra tad, kad ogas ir gatavas, citādi tās nobirs.
Pēc malkas sakraušanas grēdās man, pie fiziska darba nepieradušai, nākamajā rīta mugura ir tik stīva, ka grūti izkāpt no gultas. Bet, kad locekļi iekustināti, skatoties uz akurāti saliktajām bērza, apses un priedes šķilām, ir prieks un drošības sajūta, ka ziemā mājā siltuma pietiks. Gan plīts, gan krāsns malka ir sagādāta ar rezervi, lai prāts mierīgs pie jebkurām sinoptiķu prognozēm un gāzes cenu svārstībām.
Visi šķietami vienkāršie mājas un dārza darbi prasa iemaņas, spēku un radošu pieeju, bet dod gandarījuma sajūtu, jo katrā no tiem redzi ieguldītā laika un spēka jēgu. Dzīvojot laukos, cilvēki maz ko prasa no citiem, jo ir pieraduši par visu gādāt un rūpēties paši. Katram ir skaidrs – kā pavasarī, vasarā un rudenī strādāsi, tā ziemā dzīvosi.
Tas prasa daudz pūļu, bet, visu paveicot pašu spēkiem, cilvēki jūtas daudz brīvāki un drošāki, jo pieraduši paļauties uz sevi, līdz ar to viņu dzīve nav atkarīga no citiem.
Privātmājā ar sakņu un augļu dārzu par visu ir jāgādā pašiem, un darbi ir pakārtoti nevis darba laikam un darba dienām, bet dabas ritmiem un laika apstākļiem.
arhīvs
Dzīvojot lielpilsētā, mēs visu, kas ir mūsu dzīvē, pamazām esam atdevuši citu rokās – sākot ar sevis sakopšanu un pārtiku, beidzot ar mājokli, kurā dzīvojam.