Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pieņemšanas gadījumā preambula, protams, nenodrošinās saules mūžu vai vispārēju pārticību un nesargās mūs no visām iespējamajām likstām, piemēram, no kāda neprognozējama diktatoriska režīma agresijas. Bet preambula būtu mūsu valsts pamatlikumā iestrādāts vēstījums.

Pamattautas un tiesību tēmām nesen pievērsās arī Krimas tatāru līderis Mustafa Džemiļevs, uzstādamies Lietuvas ierosmē organizētajā neformālajā sanāksmē ANO Drošības padomē. Viņš nodēvēja par absurdu "pašnoteikšanos" jeb pievienošanos Krievijai un Krimā sarīkoto referendumu, kurā it nemaz neņēma vērā Krimas pussalas pamattautas – Krimas tatāru – gribu.

Viņu pašnoteikšanās tiesības ir piesavinājušies citi... Viņu valsti 18. gadsimtā likvidēja, un viņi savā tēvzemē ir kļuvuši par mazākumu. Tas noticis Krievijas un vēlāk PSRS mērķtiecīgi īstenotas represiju politikas rezultātā. 1944. gada maijā veiktās masu deportācijas pat var pielīdzināt daļējai šīs tautas iznīcināšanas operācijai, jo izvešanas laikā apmēram 35 % cilvēku gāja bojā. Tāpēc Krimas tatāru šodienas vēstījums ir traģisks, un tas spēj sasniegt pasaules sabiedrību vienīgi ar citu valstu – šajā gadījumā Lietuvas un Ukrainas – palīdzību un starpniecību.

Par laimi, Latvija par savu pieredzi var stāstīt pati. Satversmes preambula, ja arī projektā vairs nefigurē strīdus izraisījušais valstsnācijas jēdziens, ir viens no veidiem, kā to darīt, tāpēc šī iespēja jāizmanto.

Preambulas pretinieki jau kopš Levita teksta parādīšanās gan vienmēr ir apgalvojuši, ka tajā nav iedvesta, tā sakot, progresa varenā elpa un ka teksts vispār nav piemērots mūsdienu laikmetam, kad cilvēce ar milzu soļiem tuvojas pretī vispārējam mieram un laimībai. Varbūt pēdējā laika notikumi dažiem liks rozā brilles noņemt. Lai gan, protams, Sa­tversme nav dokuments, kurā atspoguļojas katrs ģeopolitiskais satricinājums. Bet nekur nav teikts, ka tos vajadzētu ignorēt.

Levitam visvairāk tika pārmesta ideju smelšana no latviskā mantojuma, kura derīguma termiņš esot beidzies, un tas, ka valsti nevar vest rītdienas saulē, politoloģes Ivetas Kažokas vārdiem, "mākslīgi izrokot no kapa un pieslēdzot skābekļa padevei jau sen kā novecojušas 19. gadsimta izpratnes". Patiesībā šādas un vēl novecojušākas izpratnes piemīt ne jau preambulas autoriem, bet tiem, kas arī 21. gadsimta Eiropā piekopj kaimiņvalstu iebiedēšanu un teritoriju sagrābšanu.

Vismaz Eiropas politikā, kā izteicies Viljams Folkners, "pagātne nav mirusi, tā pat nav pagājusi". Drošākas nākotnes labad šī realitāte ir jāapzinās. Ja gribam iztikt bez skābekļa padeves, kuru turklāt kāds no malas var, kad labpatīkas, atslēgt.

Iepriekš:
Saeima konceptuāli atbalsta Satversmes papildināšanu ar ievaddaļu jeb preambulu
Juridiskā komisija konceptuāli atbalsta Satversmes papildināšanu ar ievadu jeb preambulu
47 % Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav informēti par Satversmes preambulas projektu
Saeima lems par Satversmes papildināšanu ar preambulu; Čepāne: tā palīdzēs cilvēkiem izprast savas valsts būtību
Vēsturnieks: Latvijas valsts bija vajadzīga tieši latviešiem
Arnolds Klotiņš: Ko par Satversmes preambulu teiktu Jāzeps Vītols?
Egils Levits: Satversmes preambulā būtu jāatsedz Latvijas valsts jēga un būtība
Vilis Vītols: Satversmes preambulu kā vīziju par valsti nevajag mainīt
Paplašināta Satversmes preambula – jo ātrāk, jo labāk
Dīvains, lai neteiktu skarbāk, lēmums
Guntis Kalme: Kāpēc kristīgajām vērtībām jābūt Satversmes preambulā
Rīgā norisinās Satversmes preambulas projektam veltīta konference
Māra Zālīte: Satversmes preambula ir Latvijas vizītkarte
Satversmes preambulā beidzot iekļautas kristīgās vērtības
Egils Levits: Satversmes preambulai būtu stabilizējošs efekts
Egila Levita priekšlasījums: Vai Satversmē būtu jāpadara redzami Latvijas valsts pamati?
Ar Satversmes preambulu stiprinās latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības
Satversmes preambulas projekts un atsauce tajā uz kristietību