Šī novembra nedēļa mums ir īpašu izjūtu laiks. Lāpas un ugunskuri liesmo kā dabā, tā dvēselē. Fantastiskas noskaņas mēdz pārņemt šajās novembra pievakarēs. Raugoties liesmās, šķiet izgaistam robeža starp reālo un nereālo, un, iespējams, tieši šajos mirkļos mēs visu ieraugām tā, kā patiesībā ir.
Tas Lāčplēša spēks, kas piemita mūsu senajiem virsaišiem, mūsu vectēviem un tēviem, plūst arī mūsos un tiecas izpausties. Leposimies, ka latviešus sauc par viensētas saimniekiem, jo pirmās brīvvalsts balsts bija spēcīgas lauku saimniecības, kurās saimnieks ar saimnieci pašu spēkiem tika ar visu galā. Straujais labklājības līmenis, ko tauta sasniedza prezidenta Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā, apliecina māku saimniekot gudri un efektīvi ģimenes un visas valsts līmenī.
Arī par cittautiešu iemīļoto teicienu – kur trīs latvieši, tur desmit partijas, – manuprāt, mums ir pamats priecāties. Tas nozīmē, ka katrs latvietis redz vismaz trīs iespējas, kā risināt konkrētas situācijas. Un problēma nav latviešos, bet, visticamāk, tajos, kuri nespēj to pašu, tāpēc piekopj taktiku "skaldi un valdi", meklējot veidus, kā cilvēkus, partijas, tautības, sanaidot savā starpā.
Mūsu senči zināja darbu, darīja to, un darbam bija augļi, jo viņi savā dzīvē paļāvās uz Dievu, vadījās pēc pieredzes un loģiskā saprāta. Mums ir visas iespējas darīt to pašu. Mēs esam saimnieki savā zemē, un mums nav ik uz soļa katram jāpaskaidro, ko, kā un kāpēc mēs taisāmies darīt, ja jūtam, ka tas mums atņem laiku un spēku veidot tādu valsti, kādā gribam dzīvot. Cittautieši, kuri mīl savu dzimteni, to saprot un iestājas par mums. Viņi zina, ka tikai tad, kad pamatnācija savā zemē jūtas labi, tā klājas arī visiem pārējiem. Lai mums visiem kopā izdodas!
Lāčplēša diena! 18. novembris! Kāds zemes pievilkšanas spēks ir šajos vārdos un ar tiem saistītajos notikumos!