Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

To, kādas būtu eiro ieviešanas pozitīvās un negatīvās sekas valstī kopumā un tieši uzņēmumā, skaidro "Spilvas" finanšu direktors Toms Didrihsons: "Vienotai valūtai, tas ir, eiro, ir gan savi plusi, gan mīnusi. Raugoties no "Spilvas" viedokļa un atbilstoši "Spilvas" ikdienas darbībām, eiro ieviešanā noteikti ir saskatāmi vairāki plusi. Proti, uzņēmums darbojas galvenokārt Latvijas tirgū – 85 % produkcijas tiek realizēts Latvijā, par kuru klienti norēķinās latos. Taču tajā pašā laikā daļa iepirkumu (piemēram, stikls, metāls, iekārtas) tiek iegādātas Eiropā, un norēķini par tiem, protams, norisinās eiro valūtā. Lai šie iepirkumi varētu notikt, ir nepieciešama valūtas konvertācija, kurā zināmu daļu līdzekļu patur finanšu starpnieks (komisijas, kursu svārstības). Tā kā ir noteikts Latvijas bankas +/-1 % starpbanku kursa koridors, tad tas, protams, arī tiek izmantots starpbanku un tālāk klientu darījumos.

Šādas konvertācijas ik dienu "Spilvai" izmaksā zināmus līdzekļus. Līdzīgi ir ar ārējo finanšu līdzekļu piesaisti uzņēmumu attīstībai. Lai izvairītos no nevajadzīga valūtas riska, visi aizņēmumi bankās vai citās finanšu kreditēšanas iestādēs tiek veikti Latvijas latos. Mēs varam pārliecināties, ka ilgtermiņā latu kredītu likmes vienmēr ir bijušas un būs augstākas par eiro. Tātad procentos uzņēmums maksā vairāk. Šādas nevajadzīgas izmaksas tiktu pilnībā izskaustas, ja vienotā valūta būtu eiro."

Taču tam visam ir arī otra puse un sava cena, uzsver T. Didrihdons. "Šobrīd notiekošais Eiropā kopumā un saistībā ar pašu eiro rada zināmas bažas no uzņēmēju puses. Ik dienu dzirdam par notikušiem vai plānotiem streikiem tādās valstīs kā Grieķija, Spānija, kuru ekonomika ir nonākušas neapskaužamā situācijā. Saprotams, ka eiro pastāvēšana zināmā mērā ir atkarīga no ikvienas Eiropas dalībvalsts dzīvotspējas eiro zonā. Izstājoties vienai vai otrai valstij, īstermiņā eiro noteikti tikai cietīs, un, kādas tam būs sekas, nav prognozējams, jo šādu precedentu Eiropas Savienībā īsti nav bijis.

Lai tas nenotiktu, tādas institūcijas kā Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka dara visu iespējamo, lai glābtu grūtībās nonākušos. Bet uz kā rēķina? Piemēram, mūsu kaimiņiem igauņiem valdība šodien ir spiesta būt viena no dalībvalstīm tā sauktā Eiropas Stabilitātes Mehānismā, kas ir izveidots daļēji, lai glābtu problēmu nomākto valstu ekonomikas. Šāda dalība Igaunijai izmaksā aptuveni 1,3 miljardus eiro gadā. Šī summa, protams, valstij ir papildu nasta un maksa par eiro, kuru nākas segt vai nu uz skolotāju, policistu, pensionāru labklājības rēķina (algām) vai arī ar lielākiem nodokļiem, papildu ienākumiem valsts budžetā."

Viens vai otrs variants samazina iedzīvotāju pirktspēju (mazākas algas, pensijas) vai uzņēmuma konkurētspēju (lielāks nodokļu apjoms), tā tieši vai netieši ietekmējot uzņēmumu, tostarp "Spilvas", darbību, norāda T. Didrihsons.

Savukārt uz jautājumu, vai pēc eiro ieviešanas Latvijā ieplūdīs lielākas investīcijas un ārzemju uzņēmēji būs ieinteresētāki šeit investēt, un viņus būs vieglāk piesaistīt, "Spilvas" izpilddirektors prognozē: "Ieviešot eiro, Latvijas kredītreitings noteikti paaugstinātos, un ir gaidāmas labas ziņas no tādām aģentūrām kā "Standard & Poor's" vai "Moody's". Nevar noliegt, ka starptautiskā arēnā investori seko šīm ziņām un tās var ietekmēt zināmus lēmumus par vai pret investīcijām Latvijā.

Ar eiro ieviešanu arī tiktu noņemti zināmi riski, kurus investori patlaban saredz Latvijā. Tāpēc pie vienādiem nosacījumiem eiro ieviešana noteikti palielinātu investoru interesi par Latviju. Taču atkal jāmin, ka pašlaik visa Eiropa un līdz ar to arī eiro nav īpaši pievilcīgs potenciālajiem investoriem. Šodien vairāk mēs redzam nogaidošu pozīciju no investoru puses."

Savukārt par to, kāds varētu būt maiņas kurss valūtu pārejas brīdī, speciālists komentē šādi: "Teorētiski ir iespējams, ka konvertācijas likme varētu būt augstāka vai zemāka par mums ierasto 0,702804. No praktiskā viedokļa tas ir iespējams.

Taču, atskatoties uz praksi kaut vai nesenā piemērā – Igaunijā, arī tur bija šādas spekulācijas par eiro ieviešanu un konvertācijas likmi attiecībā pret kronu, bet beigu beigās konvertācija notika pret iepriekš vairākus gadus fiksēto likmi. Lai arī publiski uz šo mirkli vēl nav pieejama informācija par konkrēto konvertācijas likmi, domājams, ka tā nemainīsies."

Šogad uzņēmums "Spilva" svin 20 gadu jubileju – tas dibināts 1992. gada 10. augustā, bet oficiāla reģistrācijas apliecība izsniegta mēnesi vēlāk. Uzņēmums sāka darbu uz Bulduru sovhoztehnikuma konservu ceha bāzes, un tad tika radīts zīmols "Spilva".

"Spilva" savu 20 gadu pastāvēšanas laikā saražojusi aptuveni 140 000 tonnu dažādas produkcijas.

Iepriekš:
Pierīgā pēc eiro īpaši neilgojas