Viena no lielākajām ieguvējām, I. Rimšēviča vārdiem, būšot uzņēmējdarbības vide, jo, ieviešot eiro, uzlabosies investīciju piesaistes iespējas, pieaugs eksports, izzudīs naudas konvertācijas izmaksas, zudīs devalvācijas bažas un valūtas risks, kā arī būšot vēl citi pozitīvi rādītāji.
Sējas novada, kur ar investīciju piesaisti klājas gaužām bēdīgi, domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš ("Reģionu alianse") ir strikts eiro skeptiķis: "Esmu lata, nacionālās valūtas, patriots. Manuprāt, eiro ieviešanas labums ir tikai mīts, par kuru turklāt sabiedrībai ir maz kas zināms. Līdz šim Latvijā visas valūtas maiņas parastam iedzīvotājam nesušas tikai zaudējumus, neticu, ka tagad varētu būt citādāk."
"Cik noprotu, tad par to, vai eiro ieviesīs, debašu vairs nav, to diemžēl jau ir izlēmuši bez mums. Tikai jājautā, kāds būs labums – vai tikpat "izdevīgs" kā par 1 % samazinātais pievienotās vērtības nodoklis? Līdz ar to uz pašvaldību pleciem būs visas izmaksas, kas jāsedz līdz ar valūtas maiņu. Nav īsti skaidrības, kas notiks ar naudas uzkrājumiem bankās, kāds būs maiņas kurss valūtu pārejas brīdī. Lielākais ieguvējs noteikti būs tas, kuram nepieder nekas," nedaudz satīrisks ir pašvaldības vadītājs.
Uz jautājumu, vai par eiro ieviešanu vajadzētu rīkot referendumu, kā tas bija par iestāšanos Eiropas Savienībā, G. Liepiņš teic: "Cilvēki ir noguruši no referendumiem, taču ir gudri. Daudzi saprot, ka pāreja uz eiro ir politisks gājiens. Tikai jautājums – kas to lemj? Ne jau Latvija, lai arī kā mēs to gribētu. Jā, mums teikšana kaut kāda Eiropā ir, taču tā ir ļoti niecīga. Pasaule tiek sadalīta bez mums. Kādam ir izdevīgi, ka tik lielā teritorijā kā Eiropa cilvēki var migrēt no valsts uz valsti, nav robežu, ir viena valūta..."
Visai skeptisks par eiro ieviešanu ir arī Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs ("Vienotība"), kura pārvaldītajā pašvaldībā uzņēmējdarbības vide ir ļoti aktīva. "Mums, pašvaldībām, būs tikai zaudējumi, jo valsts segs savus izdevumus, mēs paši savus. Turklāt summas vēl nav zināmas, bet tās būs lielas. Ieguvumus pagaidām nesaskatu praktiski nekādus."
Vienlīdz tam viņš piebilst, ka pašvaldībām trūkst detalizētas informācijas par eiro ieviešanas pasākumu secību un gaidāmajām procedūrām.
Savukārt Babītes uzņēmēju kluba valdes priekšsēdētājs un SIA "Gartens" vadītājs Varis Sprancmanis spriež, ka katrai monētai ir divas puses – tāpat arī eiro ieviešanai. "Taču uzskatu, ka, raugoties globālākā mērogā, no tā būs tikai ieguvumi. Uzņēmējiem būs mazāk dažādu ar valūtu saistītu riska apstākļu. Par cik šeit tiek daudz importēts, nebūs jāpārkonvertē valūtas. Tajā pašā laikā viedokļi par eiro ieviešanas pozitīvajām sekām dalās, viens no tiem, piemēram, bija, ka mēs ar nodurtu galvu skrienam uz grimstošu "Titāniku"."
Viņš, tāpat kā Sējas novada mērs, uzskata, ka referenduma rīkošana par eiro ieviešanu ir lieka naudas izšķērdēšana, jo lielākā daļa iedzīvotāju balsošanas brīdī tik un tā nesapratīs, kas ir labs, kas slikts. "Iespējams, vajadzētu izveidot kādu darba grupu no kompetentiem speciālistiem, kas pamatīgi izvērtētu visus eiro ieviešanas plusus un mīnusus un tos izskaidrotu sabiedrībai," piebilst uzņēmējs.
24. septembrī notikušajā Latvijas Bankas seminārā I. Rimšēvičs akcentēja, ka pāreja uz eiro Latvijai atmaksāsies tuvāko gadu laikā. 900 miljoni eiro valsts budžetā tiks ietaupīti mazāku parāda apkalpošanas izmaksu dēļ (10 gadu laikā kopš eiro ieviešanas), ieguvums no eksporta kāpuma un procentu likmes samazinājuma privātajam sektoram (2014. līdz 2020. g.) tiek prognozēts 8000 miljonu eiro apmērā, vēl 700 miljoni būs ieguvums no valūtas konvertāciju izmaksu izzušanas (10 gadu laikā kopš eiro ieviešanas). Tikmēr eiro ieviešanas pasākums Latvijai prasīs šādus vienreizējus maksājumus: eiro ieviešanas izmaksas valsts sektorā 12 miljonu eiro apmērā, 110–219 miljoni eiro plānoti vienreizējām eiro ieviešanas izmaksām privātajā sektorā, bet vēl 199 miljoni – Latvijas iemaksas Eiropas stabilitātes mehānisma kapitālā (5 gadu laikā kopš eiro ieviešanas). Pēdējais, kā skaidroja I. Rimšēvičs, ir kā apdrošināšanas polises iegāde, kas Latvijai garantētu drošību eirozonā, ja valsts nonāktu kādās finansiālās grūtībās.
arhīvs
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir pārliecināts, ka eirozona nesabruks un eiro ieviešana Latvijā palīdzēs valstij izkļūt no parādiem un progresēt. Tikmēr portāla aptaujātie speciālisti Pierīgā ar to nav vienisprātis.