Tiesa, šogad, iespējams, tam strīpu pārvilks kūdras ieguvei draņķīgie laika apstākļi. Šoreiz publicējam otras puses – SIA "Airīšu purvs" – viedokli par izsaimniekošanu citu kūdras purvu īpašnieku teritorijā un pašreizējo situāciju.
"Nu nesastapsiet šeit cilvēku uzvalkā, kurš staigā apkārt un komandē," pretim brienot pa kūdras laukā piebraukto ceļu, pirmajā tikšanās reizē smaidot saka vīrs gumijas zābakos – SIA "Airīšu purvs" vadītājs Uldis Cīrulis, kurš pēc R. Harju nelietīgajām darbībām un uzņēmuma izsaimniekošanas mēģina izvest firmu no finansiālā purva.
U. Cīrulis uzņēmumā, kurā viņa tēvam Gunāram Bundulim pieder 17 % kapitāldaļu, strādā kopā ar vācu investoriem no SIA "Compaqpeat", kuri vienīgie piekrituši riskēt un ieguldīt "Airīšu purvā" pēc 2010. gadā izsūtītās uzņēmēja vēstules. "Tas bija gandrīz pēdējais, ko varēja darīt. Sākumā pat īsti nezināju, vai šo vajadzēja uzņemties, – varbūt bija vērts visu mest pie malas. Otrreiz gan tādu lietu neuzņemtos," atklāj U. Cīrulis. "No sākuma interesi izrādīja vēl trīs potenciālie investori, taču visi tomēr nebija ar mieru sadarboties."
Toreiz SIA "Compaqpeat" iegādājās 50 % "Airīšu purva" kapitāldaļu no cita to turētāja, kas savukārt daļas bija pārpircis no jau bankrotējušā R. Harju dibinātās SIA "Baltic Bogs". Atlikušie 23 % kapitāldaļu pieder Aivaram Kurmim, 10% Albertam Lišmanim. Visi minētie uzņēmuma pārstāvji ir arī zemes īpašnieki purvu teritorijā.
Nebaidās riskēt
Uz jautājumu, kādēļ SIA "Airīšu purvs" pēc R. Harju izdarībām turpina ignorēt A. Kurmja tiesības uz godīgu uzņēmuma peļņas daļu, U. Cīrulis skaidro savu versiju: "Lai tiktu pie maizes klaipa, vispirms ir jāsāk kaut ar pāris graudiem, kuru mums nebija pat sākumā. Kad kļuvu par uzņēmuma vadītāju, SIA "Baltic Bogs" jau bija atzīta maksātnespēja un sācies likvidācijas process. Arī SIA "Airīšu purvs" bija uz maksātnespējas robežas ar desmitiem tūkstošu latu lieliem zaudējumiem, ko pieprasīja Valsts ieņēmumu dienests, turklāt priekšā vēl bija tiesas process par zemes nomas maksas parādiem ar A. Kurmja pusi, ko pārstāv viņa dēls Rinalds Tērs, un trešā zemes gabala īpašnieku A. Lišmani un viņa dēlu Mārci Lišmani."
"Sāku vienkārši meklēt uzņēmumu vai cilvēku, kas ir gatavs investēt uzņēmumā, lai atjaunotu tā darbību," turpina U. Cīrulis. "Visi kūdrinieki, kuru Latvijā nav nemaz tik daudz, jau zināja, kādās grūtībās bija SIA "Airīšu purvs" un kas bija tās kādreizējais valdes loceklis Rafiks Harju. Taču "Compaqpeat" palika un apņēmās riskēt."
Naudu atmaksā iesaldētā kontā
R. Harju viltīgā ceļā bija panācis, ka zemju īpašniekiem parādā palikusi SIA "Airīšu purvs", kur viņi paši bija arī līdzīpašnieki. Tādējādi pēc SIA "Compaqpeat" iesaistīšanās un U. Cīruļa iecelšanas SIA "Airīšu purvs" vadītāja amatā uzņēmumam bija jāuzņemas šīs saistības un problēmu risināšana. Viena no tām – pārējie zemes īpašnieki viņiem gadiem nemaksāto nomas maksu (100 eiro par hektāru gadā) tiesas ceļā nolēma piedzīt no jaunajiem īpašniekiem.
"Pērn jūnijā notika dalībnieku sapulce, kas tika veltīta zemes nomas parādu dzēšanai un nomas naudas palielināšanai par 60 %, kas arī tika panākts. Pateicoties šai sapulcei, tika izbeigts tiesas process ar Lišmaņiem. Vienīgie, kas nepārslēdza zemes nomas līgumu un atsakās to darīt līdz šim brīdim, ir R. Tērs un viņa cilvēki. Tamdēļ viņi arī nesaņem pa šiem gadiem sakrājušās summas samaksu, bet iepriekš noteikto izcenojumu. Turklāt SIA "Airīšu purvs" atmaksāja visu parādu par zemes nomu ar pienākošajiem soda procentiem, ko pierāda bankas izdrukas, taču šie cilvēki visu atgrieza tiesu izpildītāja tobrīd un joprojām arestētajā bankas kontā, kur tā ir arī patlaban. Tiesas ceļā tika piedzīti arī vecie "Baltic Bogs" laika parādi, par ko arī tika ierosināts tiesas process."
Purvā darba pietiek visiem, tikai jārok
Pēc parāda – nomas maksas – segšanas M. Lišmanis sācis strādāt par traktoristu U. Cīruļa un vāciešu vadītajā SIA "Airīšu purvs". Tādējādi abu R. Harju apkrāpto tēvu dēli nu ņēmuši rūpalu savās rokās un ikdienā strādā kopā, lai uzņēmumu izceltu no parādu bedres un beidzot atsāktu pelnīt.
"Šogad pat būtu varbūt izdevies gūt minimālu peļņu, taču, iespējams, tam svītru pārvilks lietainā vasara, kuras dēļ visi kūdras novākšanas darbi iekavējušies gandrīz par diviem mēnešiem," sarūgtināts ir U. Cīrulis.
Savukārt par vēl neatrisinātajām domstarpībām ar R. Tēru viņš teic: "Es esmu uzņēmuma valdes loceklis, kas man par pienākumu liek vadīt uzņēmumu, pamatojoties uz komerclikumu. Rinaldam sen tika piedāvāts: ja no viņa puses būs klients vai jebkurš cits no uzņēmuma dalībniekiem atradīs pircēju, kas gatavs maksāt vairāk nekā "Compaqpeat", kūdra tiks pārdota viņam.
Atlīdzināt vai pelnīt šajā situācijā no uzņēmuma dalībniekiem var sākt jebkurš, bet tikai tad, kad uzņēmums ir nostājies uz kājām un reāli sāk nest augļus. Izkļūšana no parādiem bija mans šā gada plāns, un Rinalds to ļoti labi zina.
Skaidrs, ka visi cieta no Rafika Harju darbībām, bet tas ir jāaizmirst, ja gribam progresu. Ir jāstrādā, darba te pietiek visiem, un nevajag vairs meklēt vainīgos pašu vidū, jo tas labumu nedos nevienam."
Tikmēr R. Tērs norāda, ka viņa tēva pārstāvētā puse nav apmierināta ar šādiem nosacījumiem un SIA "Airīšu purvs" pašreizējo darbību, kas kopš R. Harju darbības laikiem tik un tā šķiet nepārskatāma, un ir aizdomas, ka visu līdzīpašnieku tiesības netiek ievērotas vienlīdz godīgi. Tādēļ viņš drīzumā iecerējis sasaukt uzņēmuma īpašnieku kopsapulci, pieaicinot arī Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas un preses pārstāvjus.
Mārcis Lišmanis (pa kreisi), kura tēvu – vienu no zemes īpašniekiem – arī bija piekrāpis R. Harju, sapratis, ka turpināt meklēt vainīgos ir bezjēdzīgi, un viss jāņem savās rokās. Tamdēļ viņš pats kļuvis par algotu darbinieku SIA "Airīšu purvs", palīdzot uzņēmumam izkļūt no finansiālā purva.
