Proti, purvu īpašnieki nesaņem par to nedz pienācīgu nomas maksu, nedz arī tiem solīto peļņu no kūdras realizācijas. Tajā pašā laikā uzņēmumi, kas darbojas viņu purvos, zeļ un plaukst, uzņēmēji bauda luksusa dzīvi.
Stāsts ir par SIA "Baltic Bogs" – nu jau bankrotējušu uzņēmumu, kas kopš 2003. gada ieguva un realizēja kūdru, un SIA "Airīšu purvs", kas savā zemē iegūto kūdru pārdeva pirmajam. Tā vismaz bija paredzēts pirms teju desmit gadiem uzņēmumu pārstāvju noslēgtajā līgumā, taču realitāte ir citāda.
Vairāk par to stāsta zemes īpašnieku pārstāvis Rinalds Tērs: "2002. gadā pie trim zemes īpašniekiem, kuru īpašumā atrodas purva platības, ieradās SIA "Baltic Bogs" pārstāvis Rafiks Harju, kurš piedāvāja dibināt kopēju uzņēmumu, ar kura starpniecību varētu apsaimniekot–izstrādāt kūdru viņiem piederošajos kūdras purvos."
R. Harju sasolījis lielu peļņu un to, ka īpašniekiem "ne par ko nebūs jāsatraucas un jādomā". Solīja, ka SIA "Baltic Bogs" veiks visus darbus, kas saistīti ar kūdras ieguvi un ka paši beigās arī iegādāsies izstrādāto kūdru.
Tā 2003. gadā tika nodibināta SIA "Airīšu purvs", kurā ietilpa SIA "Baltic Bogs" 50 % kapitāldaļu, bet pārējās daļas piederēja zemju īpašniekiem – Aivaram Kurmim, Gunāram Bundulim un Albertam Lišmanim. R. Tērs ir A. Kurmja dēls un jau piekto gadu palīdz tēvam cīnīties ar negodīgajiem uzņēmējiem.
Izmanto labo sirdi
Pēc uzņēmuma izveides īpašnieki mutiski vienojušies, ka SIA "Baltic Bogs" par savām 50 % uzņēmuma kapitāldaļām sedz ar kūdras ieguvi saistītos izdevumus. 2003. gadā zemju īpašnieki jaundibinātajam uzņēmumam SIA "Airīšu purvs" iznomāja sev piederošos kūdras purvus ar mērķi veikt kūdras ieguvi.
Zemju īpašniekiem bija arī paredzēta simboliska nomas maksa par zemju izmantošanu (100 eiro par hektāru gadā). Tomēr lielākās cerības saistījās ar peļņu, kas varētu nākt no uzņēmuma dividendēm. Tajā pašā gadā abi uzņēmumi arī vienojušies, par kādu summu SIA "Baltic Bogs" veiks kūdras ieguvi un par kādu – to iepirks.
Šis līgums paredzēja diezgan pienācīgu peļņu uzņēmumam SIA "Airīšu purvs" un tās kapitāldaļu īpašniekiem. Taču realitāte izrādījās pavisam citāda.
"Viss sākās ar to, ka R. Harju ar viltu un, izmantojot partneru nezināšanu atsevišķos uzņēmējdarbības likumos, izspieda no uzņēmuma valdes pārējos uzņēmuma īpašniekus. Proti, viņš vienlaikus atradās gan SIA "Airīšu purvs", gan SIA "Baltic Bogs" valdē, kas ļāva brīvi rīkoties un izstrādāt krāpnieciskas shēmas," norāda R. Tērs.
SIA "Baltic Bogs" uzņēmumam "Airīšu purvs" izrakstīja rēķinus par it kā padarītajiem darbiem, kas faktiski netika veikti, turklāt tas nemaz nebija atrunāts abu uzņēmumu sadarbības līgumos. Tādējādi "Airīšu purvs" neguva tam paredzēto peļņu, bet tieši otrādi – palika vēl parādā krietnu summu SIA "Baltic Bogs".
Mēģina sasmelt izlieto
2007. gadā, saprotot, ka zemju īpašnieki tiek apkrāpti un ka nekas no solītā viņiem netiks, viņi nolēma vērsties tiesā. Tā kā šo gadu laikā SIA "Airīšu purvs" netika maksāta pat minimālā zemes nomas maksa, īpašnieki nolēma vērsties tiesā ar lūgumu izbeigt zemes nomas attiecības ar "Baltic Bogs".
2008. gadā SIA "Airīšu purvs" kapitāldaļu turētāji vērsās ar iesniegumu Ekonomikas policijā par R. Harju un SIA "Baltic Bogs" krāpnieciskajām darbībām. Ekonomikas policija sāka kriminālprocesu par krāpnieciskiem nodarījumiem, taču reāli nekādas darbības neveica – norāda R. Tērs.
Turklāt, tiklīdz tika sākts kriminālprocess, SIA "Baltic Bogs" no pelnoša uzņēmuma, kas gadā apgrozīja vairākus miljonus latu, pēkšņi kļuva maksātnespējīgs. Maksātnespējas procesā tika pārdoti visi "Baltic Bogs" kustamie un nekustamie īpašumi vairāku simtu tūkstošu latu apmērā.
Gadi pagājuši, naudu rok citi "tie paši"
"Maksātnespējas procesa laikā parādījās arī citi labuma guvēji no SIA "Baltic Bogs". Uzņēmuma dibinātāji un īpašnieki ir diezgan interesantas personības," atklāj R. Tērs. "Piemēram, Edijs Kizenbahs bija persona, kas finansēja "Baltic Bogs", bet viņa sieva Irina Kizenbaha bija viena no uzņēmuma īpašniecēm. E. Kizenbahs aktīvi iesaistījās "Baltic Bogs" īpašumu izpārdošanā. Procesa laikā tika pārdotas arī SIA "Baltic Bogs" piederošās kapitāldaļas SIA "Airīšu purvs". Pats interesantākais – šīs kapitāldaļas iegādājās pats E. Kizenbahs, kurš tās vēlāk pārdeva citam uzņēmumam SIA "Compaqpeat", kas savukārt zemes īpašnieku īpašumos patlaban turpina darboties tāpat, kā to iepriekš darīja "Baltic Bogs"."
"Īpašnieki no 2003. gada nav saņēmuši nevienu santīmu no viņiem solītās peļņas. Viņu īpašumos vēl joprojām tiek iegūta kūdra. Uzņēmumi zeļ un plaukst, kamēr zemes īpašniekiem jācīnās par izdzīvošanu savā zemē!" sašutis ir R. Tērs.
Dīvainie tiesas spriedumi un policijas lēnīgums
2010. gadā pirmās instances tiesa (Siguldas tiesa) pilnā apmērā atzina zemes īpašnieku prasību par zemes nomas līguma laušanu un parāda piedziņu, savukārt otrās instances tiesa (Rīgas apgabaltiesa) šogad pēc apelācijas sūdzības SIA "Airīšu purvs" prasību atzina tikai daļēji un piedzina parādu par zemes nomu, taču zemes nomas līgumu nelauza.
"Rodas jautājums – kam šāds līgums ir vajadzīgs?" jautā R. Tērs. "Turklāt Rīgas apgabaltiesa nezināmu iemeslu dēļ kavējās ar pilna – motivējoša – sprieduma sagatavošanu, kas šķiet ļoti savādi, nemaz nerunājot par paša sprieduma dīvainību. Proti, tas tika sagatavots tikai šīgada 30. martā, nevis likumā paredzēto divu nedēļu laikā pēc sprieduma pasludināšanas, tas ir – 29. februārī."
Arī Ekonomikas policija pamodusies tikai pēc SIA "Baltic Bogs" maksātnespējas procesa beigām un solījusi veikt finanšu revīziju – norāda R. Tērs.
Portāls "Apriņķis.lv" arī uzklausīs otras puses – zemes īpašnieku purvos saimniekojošā uzņēmuma – versiju par notiekošo.
