Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņi uzskata, ka tērēt 700 miljonus eiro šī sliežu ceļa izbūvei nav ekonomiski pamatoti un ir bažīgi par sava rūpala nākotni plānotā atzara dēļ.

Nelietderīgā atzara izbūve uz lidostu ir izšķērdība

Jau zināms, ka līdz šim pret pašlaik kartē "nosprausto" Eiropas platuma sliežu ceļa izbūvi cauri Mārupes novadam aktīvi iestājas iedzīvotāji un pašvaldība. Tomēr, izrādās, ka arī kopumā teju 30 Mārupes uzņēmēji, kas otrdien bija sanākuši uz Mārupes uzņēmēju biedrības rīkoto tikšanos ar pilnsabiedrības "RB Latvija" pārstāvjiem, kuri pašlaik veic trašu novietojuma detalizētu izpēti, arī uzskata, ka sliežu ceļa izbūve cauri Mārupes novadam nav loģiska.

Uzņēmēji, starp kuriem bija gan preču un pakalpojumu jomā strādājošie, gan viesnīcnieki, gan zemnieku saimniecības, dārzeņu audzētāju SIA "Sabiedrība Mārupe" ieskaitot, gan vairāki kravu pārvadāji un lieli ražošanas uzņēmēji, tajā skaitā Baltijā lielākais iepakojumu ražotājs SIA "Polipaks NT", pauda, ka viņiem nav izprotams tas, kādēļ cauri Mārupei ir jābūvē sliežu ceļš, lai savienotu lidostu ar dzelzceļa pamattrasi.

Pilnsabiedrības "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis skaidroja, ka dzelzceļa līnijas pamattrases savienojuma izbūve ar lidostu un Rīgu ir ārkārtīgi būtiska un diemžēl šo atzaru, kas pašlaik iet cauri Mārupes novadam, nekur citur novietot nevar. Turklāt pieļaujama būšot tikai sliežu ceļa nobīde 300 metru robežās uz vienu vai otru pusi.

"Lidostas savienojums ir nepieciešams. Virzīt visu dzelzceļa satiksmi caur Rīgu nevar, jo, pirmkārt, Latvijas dzelzceļš prognozē, ka 2022. gadā dzelzceļa tilta caurlaidība Rīgā nebūs tik liela. Tiltam nebūs kapacitātes, ja pieaugs kravu transports un ja pār to kursēs arī jaunie vilcieni. Otrkārt, Eiropas platuma sliežu ceļa izbūvei naudu dos Eiropas Savienība. Un, treškārt, "Rail Baltica" izbūves mērķis ir savienot dzelzceļa konstrukciju ar dzelzceļa esošo tīklu, lai vēlāk to varētu izmantot iekšzemes pasažieru pārvadājumiem," teica N.Balgalis.

Andis Riekstiņš no SIA "UB Parks" sacīja, ka viņš, ka finansists, ekonomists un uzņēmējs neredz loģiku, kādēļ par 700 miljoniem eiro plānots būvēt sliežu ceļu uz lidostu, ja reiz pašlaik lidostā apkalpoto avio kravu apmērs ir zem 100 tūkstošiem tonnu gadā. Viņš bilda, ka šī investīcija nav racionāla un ar biznesu Mārupē tam nav nekāda sakara.

Līdzīgi domā arī Mārupes novada domes uzņēmējdarbības attīstības konsultante Liene Ādamsone: "Vai tiešām vajag šo dzelzceļa savienojumu ar lidostu? Jāņem vērā, ka mūsdienās uzņēmēji izmanto citus transportēšanas veidus, nevis veic kravu pārvadājumus ar lidmašīnu, jo avio kravas ir dārgas. Turklāt tikai neliela daļa no visiem tranzītpasažieriem, kas brauks ar ātrgaitas vilcienu, izkāps ārā lidostā. Tad kāpēc būvēt šo līniju nevis izveidot tramvaju satiksmi, lai nogādātu pasažierus lidostā?"

Savukārt N. Balgalis atbildēja, ka dzelzceļa savienojuma izveidošana ar lidostu ir stratēģisks mērķis, tāpēc uz to būtu jāraugās kā uz investīcijām ilgtermiņā. Viņš skaidroja, ka viens no Latvijas mērķiem ir panākt, lai lidosta "Rīga" kļūtu par Baltijā lielāko lidostu, un šo mērķi sasniegt palīdzēs izbūvētais "Rail Baltica" atzars uz lidostu, kura dēļ pieaugs gan pārvadāto pasažieru skaits, gan avio kravu apmērs.

Sliežu ceļu dēļ Mārupes uzņēmēji nevarēs attīstīties

Uzņēmuma "Riga door systems" vienīgā ražotne, kurā viņi gatavo durvis un žogus, atrodas tieši nepilnu desmit metru attālumā no plānotās dzelzceļa trases. Kompānijas valdes loceklis Jānis Jēkabsons pieļauj, ka šī sliežu ceļa dēļ uzņēmums nespēs attīstīties un uzbūvēt papildus ražošanas ēkas, kā plānots.

"Mēs atrodamies aizsargjoslā un pieļauju, ka nākotnē neko nevarēsim būvēt klāt, lai gan plānota attīstība. Mārupē mums ir vienīgā ražošanas ēka un nekur citur mums nav kur palikt. Tomēr, ja būs atbilstošas kompensācijas, esam gatavi pārvākties. Mums tas būs salīdzinoši viegli, bet kolēģiem ir smagāka situācija," teica J. Jēkabsons.

Savukārt vēl kāds cits uzņēmējs nesen nopircis lāzeriekārtas un iegādājies zemi Mārupes novadā, lai uzsāktu uzņēmējdarbību. Be tagad izrādījies, ka jaunā ražotne atradīsies precīzi tur, kur jābrauc vilcienam. Viņš norādīja, ka nezina, ko nu iesākt.

Savukārt iepakojuma ražotājs SIA "Polipaks NT" pirms diviem gadiem Mārupes pļavā sāka būvēt jauno ražotni un noliktavu par vairāk nekā 18 miljoniem eiro, papildus vēl vairākus miljonus ieguldot smalkās iekārtās. Kompānijas pārstāvis Raivis Skuja norādīja, ka viņu uztrauc tas, kādas sekas uz uzņēmuma darbību atstās fakts, ka tieši ražotnei blakus lielā ātrumā kursēs vilcieni, radot vibrācijas.

"Mēs esam iegādājušies smalkas iekārtas, un mūsu ražošanas tehnoloģija nepieļauj nekādas vibrācijas. Jau tagadējā ražotnē (Rīgā – red.) mēs ar Latvijas dzelzceļu esam vienojušies, ka viņi mums ziņo ikreiz, kad garām brauks vilciens, lai uz mirki varam apturēt darbu. Mēs ilgi meklējām piemērotu vietu jaunajai ražotnei un izvēlējāmies Mārupi. Bet kas būs tagad, kad mums trauksies garām 150 vilciena sastāvi ar ātrumu 120 kilometri stundā?" sacīja R. Skuja.

N. Balgalis sacīja, ka projekta īstenotāji ir gatavi ņemt vērā katra uzņēmuma specifiku un strādāt pie tā, lai situāciju risinātu. Tāpat viņš bilda, ka mūsdienās dzelzceļa infrastruktūra tiek būvēta ar modernākajām tehnoloģijām, lai maksimāli samazinātu vibrācijas.

Tāpat pilnsabiedrības "RB Latvija" pārstāvis vēlreiz uzsvēra, ka gan projekta īstenotājiem, gan Mārupei ir kopīgi jānonāk pie risinājuma un ir jāsamēro "Rail Baltica" izbūves ieguvumi ar zaudējumiem. Viņš norādīja, ka jau pašlaik kartē "nospraustais" Eiropas platuma sliežu ceļa maršruts izvēlēts tāds, lai tas skartu pēc iespējas mazāk uzņēmēju un namīpašnieku.

"No visiem pārējiem variantiem, ko mēs apskatījām, šīs bija vienīgais koridors Mārupē, kas nebija tik ļoti apbūvēts. Un es saprotu, ka Mārupi dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūve ietekmēs visvairāk, jo tas skar daudz vairāk iedzīvotājus nekā citviet Latvijā," teica N. Balgalis.