Tiek prognozēts, ka saistībā ar piena kvotu atcelšanu visā Eiropas Savienībā (ES) piena iepirkumu cena vēl vairāk saruks, tā apdraudot piena nozari visā Latvijā.
Sējas novada zemnieku saimniecības (ZS) "Priežkalni" īpašniece Signe Seile portālam "Apriņķis.lv" sacīja, ka viņas vadītajai saimniecībai piešķirtās kvotas nav pārsniegtas un soda naudu tāpēc nenāksies maksāt. Tomēr viņa atzina, ka šobrīd piena tirgū saistībā ar prognozēto kvotu pārpildi ražotāju vidū valda neziņa.
"Šobrīd lauksaimniecības datu centrs Latvijā prognozē piena kvotu pārpildi par 101 %, bet tas tikpat labi varētu nozīmēt to, ka piena kvotas izpildē iekļausimies 99 % un nebūs jāmaksā sods. Taču, ja kvotu izpilde šogad būs 101 % apmērā, tad gan soda naudas būs. Un, tā kā šajā jautājumā vēl ir neziņa, šobrīd tirgū valda lielas spekulācijas ar kvotu pārdošanu. Tās zemnieki tagad viens otram pārdod un iznomā, bet es uzskatu, ka tas nav ētiski," sacīja S. Seile.
Viņa skaidroja, ka 2013.–2014. kvotu gads, kas beidzas šā gada 31. martā, ir pēdējais, kad piena ražošana tika limitēta. No šā gada aprīļa kvotu sistēma visā ES ir atcelta, un tas sagādāšot ne mazums rūpju Latvijas piena lopkopjiem.
"Mēs jau visi gribam zināt, kāda būs situācija pavasarī, kad beigsies kvotu sistēma. Bet ticēt, ka piena cena tāpēc nekritīsies, būtu naivi. Pavasaris būs ļoti grūts, un, ja nebūs valsts atbalsta, tie uzņēmēji, kam ir ņemti kredīti bankās, izdzīvot nevarēs," teica "Priežkalnu" saimniece.
Viņa stāstīja, ka arī pašlaik ES piešķirtie 7,7 miljoni eiro piena nozarei Krievijas embargo dēļ ir tikai tāds "īslaicīgs plāksteris", un valdībai būtu jādomā, kā piena ražotājus atbalstīt vairāk, ņemot vērā, ka kvotu sistēmas atcelšana radīs asu konkurenci starp piena ražotājiem.
"Man parasti ir skumīgi, ka ļaudīm šķiet – valstiski atbalstot piena ražotājus, lopkopībā tiek grūsti iekšā miljoni. Tā nebūt nav, ja paraugās uz to, cik miljonus tautsaimniecībai piena lopkopība ik gadu ienes. Viens piena pārstrādātājs vien dienā apgroza miljonu," teica S. Seile.
ZS "Priežkalni" saimniece klāstīja, ka, lai gan kvotu sistēmas atcelšanas dēļ izdzīvos tikai spēcīgākās saimniecības, kuras turklāt savu ražošanu ir dažādojušas, salīdzinājumā ar Eiropas zemniekiem Latvijas piena lopkopjiem būs mazliet vieglāk. Pēc viņas teiktā, Eiropa nebūt nav gatava strādāt pie tādām cenām, kādas tās ir pie mums Latvijā. Turklāt mēs izdzīvošanas apstākļos esam raduši strādāt jau gadiem.
Arī Jānis Strautnieks, kura vadītā Mālpils novada ZS "Bērzi" pienu nodod "Jaunpils pienotavai", teic, ka šobrīd situācija piena nozarē ir gana sarežģīta un visi tie saimnieki, kas ir meklējuši iespējas attīstīties, investējot savās saimniecībās, šobrīd nav tajās labākajās pozīcijās.
""ZS "Bērzi" situācija ar piena kvotām nav saspringta, jo saimniecībā izaudzēti jaunlopi un piens šobrīd tiek izbarots teļiem. Esam savlaicīgi domājuši par to, kur saražoto likt, lai kvotas nepārsniegtu," teica J. Strautnieks.
Viņš norādīja, ka, viņaprāt, Latvijai kā mazai ekonomikai esošā kvotu sistēma bija izdevīga, jo piena ražotājiem tā ir vieglāk plānot un prognozēt, kad tirgus ir limitēts.
"Kā būs aprīlī, kad piena kvotu gads beigsies, neviens nezina. Taču pārmaiņas būs, un pesimistiskās prognozes liecina, ka piena cenas kritīsies. Konkurence viennozīmīgi pieaugs, jo daļa lauksaimnieku Eiropā šīm izmaiņām ir gatavojusies, investējusi infrastruktūrā vai piena fermās. Ar viņiem būs ļoti, ļoti grūti konkurēt, jo viņu aprēķini ir balstīti uz stipri zemāku pašizmaksu nekā mums," sacīja lauksaimnieks.
Zināms, ka līdz šim piena ražošana ES notika, balstoties uz piena kvotām, un šogad saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem Latvijas kopējā piena kvota 2013.–2014. kvotas gadam ir noteikta 764 127 tonnu apmērā. Taču šobrīd, pēc Lauksaimniecības datu centra prognozēm, šajā kvotas gadā varētu būt kvotas pārpilde par 101 %. Tas Latvijai varētu veidot vairāk nekā divus miljonus eiro lielu soda naudu, ko nāktos segt tiem zemniekiem, kuriem izslaukums bijis virs viņiem piešķirtās kvotas.
Jau vairākkārt ziņots, ka Latvijas piensaimniecības nozare Krievijas noteiktā embargo un krītošo piena iepirkuma cenu dēļ piedzīvo krīzi. Pērn nogalē zemnieki lēsa, ka dažu mēnešu laikā piensaimnieku ienākumi samazinājušies par 40 %.
Iepriekš:
Piensaimnieki: EK piešķirtie 7,7 miljoni ir par maz; daudzus tas neglābs
Krievijas embargo Pierīgā – kā tas ietekmē vietējos uzņēmējus
arhīvs
Lielākajiem Pierīgas piena lopkopjiem soda naudas par pārsniegtajām piena kvotām maksāt nenāksies, jo jau laikus esot sākts domāt, kur izslaukumu likt. Taču šis pavasaris gan solās būt grūts.