29.04.2012 08:28

Pierīgas zemnieki var pabarot Rīgas "vēderu", vajag tikai naudu (pievienota fotogalerija)

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Vizītes ietvaros nedēļas nogalē Eiropas Parlamenta deputāte Elizabete Kēstingere paviesojās arī “Meždruvās-1”. Liāna Apiņa (no kreisās) viesiem izrādīja gan saimniecību, gan atklāti pastāstīja sasāpējušās Latviešu lauksaimnieku problēmas. Vizītes ietvaros nedēļas nogalē Eiropas Parlamenta deputāte Elizabete Kēstingere paviesojās arī “Meždruvās-1”. Liāna Apiņa (no kreisās) viesiem izrādīja gan saimniecību, gan atklāti pastāstīja sasāpējušās Latviešu lauksaimnieku problēmas. Krišjānis Grantiņš

Pierīgā lielās platībās plešas tukšas, neapsaimniekotas zemes. Tādēļ ne velti nepietiekamais finansējums tās iedzīvotājiem liedz iesaistīties Eiropas projektos.

"Rīgai ir liels "vēders", kas jābaro. Un kā ir izdevīgāk - ražot tuvu vai tālu? Protams, tuvu. Tas ir lētāk," sacīja Garkalnes novada bioloģiskās zemnieku saimniecības "Meždruvas- 1" īpašniece Liāna Apiņa, kad nedēļas nogalē vizītes laikā Pierīgu apmeklēja Eiropas Parlamenta deputāte Elizabete Kēstingere. Saimniece atzīst, ka Pierīgā praktiski nav nedz atbalstāmu projektu, nedz citu aktivitāšu.

Tāpat viņa atzīst, ka vislielākā problēma ir tāda, ka gribas ražot augstas kvalitātes produktus, bet ar primitīvu mājražošanu to ir grūti nodrošināt, taču lauksaimniecības tehnikas iegādei pietrūkst līdzekļu. "Eiropa uzbūvēja piena māju, bet nevaram to izmantot, jo tur nav iekārtu - ne siera vannas, ne pasterizētāja. Tas viss maksā ļoti lielu naudu. Ne ar vienu projektu to iegādāties nevaram, jo nav nepieciešamo 50% līdzfinansējuma, ko ieguldīt."

Saimniece arī uzsver, ka ieslīgt parādu slogā negribot: "Tā nav izeja. Noteikumi kreditēšanai ir šaušalīgi, un tie var mainīties katru brīdi." Viņa norāda, ka lielākais atbalsts būtu valstisku pasākumu veikšana, kuros noteiktu, kas visvairāk ir vajadzīgs katram reģionam. "Piemēram, vajadzētu, lai tie paši projekti, kas attīstās citur Latvijā, attiektos arī uz Pierīgu, jo te nepieciešams ražot lauksaimniecības produkciju. Šeit ir daudz brīvu zemes platību. Ko tad ar tām darīt - atstāt kūlai?"

Pašlaik Apiņu saimniecība saņem Eiropas finansējumu jeb tiešmaksājumus par zemi sešiem hektāriem. "Par vienu hektāru saņemam 70 eiro gadā. Tas ir aptuveni piecas reizes mazāk nekā vidēji citur Eiropā," L. Apiņa atzīst, ka, ja šie maksājumi būtu lielāki, saimniekot un izdzīvot būtu jau jūtami vieglāk.

"Meždruvās-1" Liāna saimnieko kopā ar vīru Hariju. "Mums ir 150 kazas, paši tās apkopjam, slaucam, gatavojam bioloģiskus produktus un vedam uz Rīgu," Liāna atzīst, ka zemniekiem šeit ir grūti, un par visu jācīnās pašu spēkiem. "Zemnieki, tāpat kā citu cienījamu profesiju pārstāvji, arī gribētu saņemt algu," teic sieviete.

Ja tagad ir kāda peļņa, to nekavējoties iegulda attīstībā. "Lopkopjiem nav ne brīvu vakaru, ne atvaļinājumu, viņi ir piesieti lopiņiem un diemžēl strādniekus nevar atļauties," teic saimniece.

Sīkāk par negodīgi zemajiem tiešmaksājumiem Baltijas valstīs un to, kā tiks risināta situācija nākotnē, lasiet "Rīgas Apriņķa Avīzes" 8. maija numurā.

Iepriekš:
Eiropas parlamenta deputāte viesojas Pierīgā un bauda vietējo vīnu

Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete sola arī turpmāk aicināt kolēģus uz Latviju, lai parādītu, kā saimnieko mūsu lauksaimnieki.Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete sola arī turpmāk aicināt kolēģus uz Latviju, lai parādītu, kā saimnieko mūsu lauksaimnieki.

 

No saimniecībā izaudzēto bioloģisko kazu piena tiek gatavoti garšīgi un ekoloģiski produkti - siers, biezpiens, piens.No saimniecībā izaudzēto bioloģisko kazu piena tiek gatavoti garšīgi un ekoloģiski produkti - siers, biezpiens, piens.

 

 

 

 

 

 

Apiņu saimniecībā aug arī zirgi, kas piedalās atbildīgajās reitterapijās.Apiņu saimniecībā aug arī zirgi, kas piedalās atbildīgajās reitterapijās.

 

"Man te ļoti patīk. Nebrīnieties, ja atkal būšu ciemos," teic E. Kēstingere.