Tirgotājiem tā bija netipiska situācija, jo atlikumu no latiem vajadzēja pārrēķināt un izdot eiro valūtā.
"Šai situācijai bijām sagatavojušies, un domājām, ka būs traki, jo saimniecībā izaudzēto un saražoto produkciju pārdodam biškopības veikalā, kafejnīcā un pārtikas veikalā Rīgā," stāsta Baldones novada zemnieku saimniecības "Jaunvecvagari" īpašnieks Ausmunds Vidersons.
"Taču šīs divas nedēļas pagāja necerēti viegli. No naudas, ko samainījām pret eiro sākuma komplektiem uzņēmējiem, izlietojām mazāk par desmito daļu. No 2. janvāra, kad uzsākām darbu, latos kasē bija tikai 10 % no ieņēmumiem. Mūsu galvenie pircēji ir cilvēki vecumā no 40 līdz 50 gadiem, un viņiem gandrīz visiem bija eiro. Latu bija maz, vairāk klienti vēlējās izpirkt pēdējos santīmus, ko bija salasījuši pa māju."
A. Vidersons atzīst, ka norēķināšanās divās valūtās notikusi bez problēmām: "Prasīju, kā cilvēks maksās, latos vai eiro. Tiem, kuri maksāja latos, sarēķināju atlikumu, uz kalkulatora pārkonvertēju eiro, un izdevu. Saņemt vienu un izdot citu valūtu nebija problēmu. Taču neparasti ir tas, ka viena nomināla eiro monētas izskatās atšķirīgi. Dienas beigās kasē ir ap 10 līdz 15 veidu eiro ar vienādu vērtību."
Iepriekš:
Atvadāmies no latiem: pēdējā diena, kad varam ar tiem norēķināties
16.01.2014 09:35
Uzņēmējs: Pāreja uz eiro bija vieglāka nekā gaidījām; nedaudz mulsina jauno monētu atšķirība
Autors Rasma Rudzāte
www.foto.delfi.lv/F64
Pirmajās divās jaunā gada nedēļās par pirkumiem varēja norēķināties gan latos, gan eiro.