Atgādināms, ka šāda iniciatīva radās pēc šā gada ziemā plašsaziņas līdzekļos publicētā, bez saskaņošanas ar pašiem zvēraudzētājiem, video materiāla par dzīvnieku sliktajiem labturības apstākļiem sešās Latvijas kažokzvēru audzētavās, kas sabiedrībā izraisīja visai lielu sašutumu un lika sarosīties dzīvnieku aizstāvjiem. Pēc tā viedokļu un gan pelnītas, gan nepelnītas kritikas krustugunīs nokļuva uzņēmēji, kuri nodarbojas ar zvēraudzēšanu, tostarp viens no lielākajiem Latvijā – SIA "Gauja AB" Inčukalna novadā, kurā bija paviesojušies nelūgtie filmētāji.
"Kā redzams, viena daļa sabiedrības neatbalsta šādu nozari, kas gan būtiski neatšķiras no citiem lopkopības veidiem lauksaimniecības nozarē. Savukārt tajā paša laikā Sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka pret to ir tikai 9 %, bet šādu uzņēmējdarbību atbalsta ap 65 % respondentu," uzsver SIA "Gauja AB" valdes priekšsēdētājs Arnis Veckaktiņš.
Kopš portāla "Apriņķis.lv" viesošanās viņa pārvaldītajā saimniecībā februārī līdz šim uzņēmumā bez regulārajām Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudēm veiktas arī ārkārtas kontroles, un nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Līdzīgi tas noticis arī citās Latvijas zvēraudzētavās, norāda A. Veckaktiņš, uzsverot, ka, neievērojot noteikumus vai nenodrošinot atbilstošu dzīvnieku labturību, kas ir šī biznesa priekšnoteikumi, kažokzvēru audzēšana vienkārši nav iedomājama.
Dzīvniekmīļi beidzot iepazīst īsto vidi
Šomēnes ūdeļu fermā "Baltic Devon Mink", kas atrodas Iecavas novadā, notika publiska atvērto durvju diena, ko organizēja Latvijas Zvēraudzētāju asociācija. Šāda veida pasākumā pirmo reizi piedalījās arī galvenie protestētāji pret kažokzvēru audzēšanu – biedrība "Dzīvnieku brīvība", kas nu realitātē beidzot redzējusi, ka dzīvnieki tiek turēti kārtīgos būros ar pakaišiem, ir labi baroti un citādi aprūpēti.
"Ikvienam saprotams, ka to arī nevarētu nodrošināt uz tādu kā pahazuhu, un pēc tam vairs neievērot noteikumus," uzsver A. Veckaktiņš, norādot, ka turklāt SIA "Baltic Devon Mink" ir ļoti moderna zvēraudzēšanas infrastruktūra un inventārs, un arī "Gauja AB", kam ir vairāk nekā pusgadsimta pieredze zvēraudzēšanā, jau nākamgad plāno teju visu audzējamo zvēru ganāmpulku pārvietot uz jaunu būru kompleksu, kas atbildīs visām jaunākajām Eiropas Savienības direktīvām.
Kā norāda Latvijas Zvēraudzētāju asociācija, dzīvnieku aizsardzības un labturības normu ievērošana ir audzētāju prioritāte, jo tā ietekmē biznesa rezultātus un produkcijas kvalitāti. Ražošana ir ekoloģiski tīra un dabu nepiesārņojoša. Gandrīz visas saimniecības Latvijā ir pilnībā pārgājušas uz Eiropas kažokādu audzēšanas un apstrādes tehnoloģijām, iegādājoties modernas pirmapstrādes un žāvēšanas iekārtas.
Ies un skaidros Saeimā
Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un paši kažokzvēru audzētāji būs pirmie, kas ies Saeimas deputātiem skaidrot šīs uzņēmējdarbības vides likvidēšanas sekas, ja pilsoņu parakstītā iniciatīva līdz turienei nokļūs, norāda A. Veckaktiņš. "Daudzus gadus šī nozare strādāja, kā ierasts, notika ražošana. Pēc tā gadījuma, kad mūs parādīja šādā gaismā, nu arī zvēraudzētāji vairs nevar klusēt, ir sabiedrībai jāskaidro, kas un kā notiek, lai tie, kas tikai skaļi bļauj, neaizklapē vienu no perspektīvākajām uzņēmējdarbības nozarēm Latvijā," A. Veckaktiņš salīdzina, ka, piemēram, kaimiņi lietuvieši pāris gados no padsmit saimniecībām patlaban aizsniegušies līdz teju pusotram simtam un turpina progresēt.
Viņš norāda, ka arī Latvija gan pamazām turpina virzīties uz priekšu, un, piemēram, Kurzemē plānots izveidot vienotu ādu apstrādes un dzīvnieku barības virtuvi, kas šo biznesa jomu centralizētu un uzņēmējiem būtu rentablāk darboties.
"Latvijā visi lielākoties aktīvāki ir "pret" un neļauj uzņēmējiem rīkoties pat no centriem nomaļākās vietās, kur to tieši vajadzētu atļaut darīt," A. Veckaktiņš savu pārstāvēto biznesa nozari salīdzina arī ar sabiedrībā nopelto cūku fermu attīstīšanu Latvijas lauku apvidos.
Iepriekš:
Aptauja Siguldā: Vai jāaizliedz kažokzvēru audzēšana?
Policija nesāks kriminālprocesu pret kažokzvēru audzētājiem