Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jau ziņots, ka VP ar iesniegumu vērsās biedrība "Dzīvnieku brīvība". Ņemot vērā, ka audzētavas atrodas Siguldas, Jelgavas un Ogres iecirkņu apkalpojamās teritorijās, iesniegums pārsūtīts izvērtēšanai šiem reģionālajiem iecirkņiem.

Ņemot vērā, ka pārkāpumi pret dzīvniekiem ir ļoti specifiska rakstura noziegumi, policija, lai varētu pieņemt pēc iespējams objektīvāku lēmumu, sadarbojās ar Pārtikas un veterināro dienestu, taču audzētavu darbībā noziegumu pazīmes netika konstatētas, aģentūrai LETA pastāstīja VP Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis.

Biedrība "Dzīvnieku brīvība" iesniedza VP lūgumu izvērtēt, vai ir konstatējama cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem saistībā ar biedrības rīcībā nonākušajiem videomateriāliem un fotoattēliem. Tajos redzami 2012. gada rudenī uzņemti kadri ar it kā šokējošiem apstākļiem sešās Latvijas kažokzvēru audzētavās – slimi dzīvnieki, miruši dzīvnieki būros kopā ar dzīviem, sasalis dzeramais ūdens, antisanitāri apstākļi, bojāti sprosti.

Veterinārārsts Normunds Fjodorovs TV3 raidījumam "Nekā personīga" atzinis, ka videomateriālos redzamo kadru atstātais iespaids ir graujošs un ar labturību redzamajos apstākļos nav nekāda sakara. Arī veterinārārste Liene Dindone norādīja, ka "šiem dzīvniekiem nav laikus sniegta veterinārā palīdzība. Ielaistas brūces, infekcijas, novājināti dzīvnieki – šādā stāvoklī nenonāk vienas vai dažu dienu laikā. Mirušie dzīvnieki pēc nāves iestāšanās acīmredzami sprostos atradušies daudzas dienas. Dzīvnieku nenormālā uzvedība liecina par to, ka viņi cieš no pastāvīga stresa. Redzamas skeleta deformācijas, kas, iespējams, radušās kustību trūkuma dēļ".

Biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāvji pauž viedokli, ka lapsas, ūdeles un šinšillas, kas ir savvaļas dzīvnieku sugas, nav iespējams audzēt humānā veidā, pat ievērojot pašreizējās labturības prasības, tāpēc esot nopietni jāizvērtē, vai zvēraudzētavu apstākļi atbilst attiecīgajiem Latvijas tiesību aktiem, tostarp Dzīvnieku aizsardzības likumam.

"Dzīvnieku brīvība" aicina izvērtēt dzīvnieku turēšanas apstākļus, iesaistot neatkarīgus speciālistus un zinātniekus dzīvnieku fizioloģijas un etoloģijas jomās. Lai vērstu sabiedrības uzmanību uz šo jautājumu, biedrība sākusi kampaņu "Kažokādas otra puse", kuras laikā portālā "manabalss.lv" tiek vākti paraksti par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā.

Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoru februārī veiktajām ārpuskārtas pārbaudēm visās Latvijas kažokzvēru audzētavās gan konstatēts, ka dzīvnieku labturības prasības tiek ievērotas, kā arī fermās nav konstatēti slimi un ievainoti kažokzvēri, kas varētu radīt aizdomas par laikus nesniegtu veterināru palīdzību.

Vasarā, kad kažokzvēru audzētavās ir liels dzīvnieku skaits un mazuļi tiek atšķirti no mātēm, PVD vēlreiz pārbaudīs audzētavas. Šajā laikā, kad dzīvnieku blīvums audzētavās palielinās, pastāv lielāks dzīvnieku savainošanās un saslimšanas risks.

Iepriekš:
Pierīgas kažokzvēru audzētāji: Saceltā ažiotāža ir pārspīlēta