OVV pētījumā atklājās, ka Ikšķilē, tāpat kā Ķegumā un Lielvārdē, nav banku filiāļu. Savukārt, kā izpētīja portāls "Apriņķis.lv", iespējas izņemt naudu ikšķiliešiem ir. Kā rāda "Swedbank" bankomātu tīkla karte, šīs kredītiestādes naudas ieskaitīšanas bankomāts ir "Maxima X" lielveikalā Skolas ielā 4a.
Savukārt tiem, kuriem ir vajadzīgs "DNB bankas" bankomāts, jādodas uz Ogri, kur Brīvības ielā 12a ir tās filiāle. Bankomāts strādā visu diennakti. Vēl viena iespēja ir doties uz Salaspili, proti, veikalu "IKI", kas atrodas Skolas ielā 9. Ikšķilē nav arī "SEB bankas" bankomāta, bet tuvējā Ogrē tie ir veseli četri: veikalā "Centrs", TC "Dauga", bankas filiālē Skolas ielā 2, kā arī veikalā "Ogres Jumis".
Uz Salaspili vai Ogri jādodas arī "Citadeles" klientiem, jo katrā novadā ir viens bankomāts. Ogrē tas ir Mālkalnes prospektā 3, bet Salaspilī – pie veikala "Maxima". Ogrē ir arī trīs "Nordea" bankomāti: veikalā "Top!" Mednieku ielā 23/26, kā ar jau pieminētajos TC "Dauga" un "IKI" Skolas ielā 4.
Savukārt tīnūžniekiem vienīgā iespēja izņemt naudu ir Ikšķiles "Swedbank" bankomāts, vai arī došanās uz Ogri un Salaspili. Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietniece Dace Kļaviņa OVV stāsta, ka agrāk Ikšķilē biji arī "Hipotēku bankas" bankomāts, taču tas likvidēts. Pašvaldība bija sākusi sarunas ar "Citadeli" par bankomāta uzstādīšanu, taču atbilde nav saņemta. Vēl naudas izmaksu iespējams veikt SIA "Šleins" veikalā Jaunikšķilē, zina teikt D. Kļaviņa.
Lūgta komentēt situāciju ap Ogri, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Linda Tilta OVV norāda, ka, pēc ministrijas ierēdņu domām, Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadā naudas izņemšanas iespējas ir pietiekamas. "Ņemot vērā to, ka Latvijā ir vairākas pašvaldības, kurās problēmas ar skaidras naudas izņemšanu pastāv novada līmenī, šobrīd tās tiek risinātas šajos novados pilotprojekta veidā," tā ierēdne.
Viņa informē, ka pilotprojekta noslēgumā VARAM izstrādās vadlīnijas arī pārējām pašvaldībām ar konkrētiem problēmu risinājumu piedāvājumiem. VARAM pārstāve arī aicina aktīvāk izmantot attālinātos norēķinus (internetbanku). Tiesa gan cerēt, ka visi iedzīvotāji pāries uz elektronisko norēķinu sistēmu, ir naivi, jo laukos stabils internets ir retums, turklāt vecāka gada gājuma cilvēki elektroniskajiem norēķiniem uzticas nelabprāt.
Kā vienu no iespējamiem risinājumiem VARAM piedāvā naudas izmaksas pakalpojuma attīstīšanu veikalos. Taču, kamēr šī sistēma nav attīstījusies, cilvēki spiesti kooperēties, kad jābrauc uz pilsētu pakaļ pensijai, algai vai pabalstiem, un dažkārt pat savu karti ar visu PIN kodu spiesti uzticēt citām personām. Valdība šķiet aizmirsusi, ka savulaik pensionāri faktiski tika piespiesti izvēlēties elektronisko norēķinu sistēmu, jo par pensijas piegādi mājās ir noteikta maksa.
Arī strādājot legālu darbu, alga lielākoties tiek ieskaitīta kontā. Lai mazinātu problēmas, kas var rasties saistībā ar parēju uz eiro, VARAM aicina iedzīvotājus skaidras naudas uzkrājumus latos laikus ieskaitīt banku kontos, kur tie 2014. gada sākumā automātiski tiks konvertēti uz eiro. Lūk, šāds ministrijas ieteikums iedzīvotājiem, kuriem nav pieejami bankomāti, lai naudu izņemtu, kur nu vēl, lai to ieskaitītu... Tā vien šķiet, ka šis gadiem sasāpējušais jautājums pamazām atrisināsies pats no sevis, jo gluži vienkārši – drīz vairs nebūs, kas pagastos dzīvo, secina OVV.
Iepriekš:
Bankomāts meža vidū – vai pierīdzniekiem "spīd" iespēja tikt pie skaidras naudas?
Pierīgā bankomātu trīsreiz mazāk nekā galvaspilsētā