Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju deputātu vairākums šodien atbalstīja priekšlikumu pārtaukt skandalozo grāmatiņu "Diena, kad Kārlis bija Karlīna" un "Diena, kad Rūta bija Rihards" izmatošanu pirmskolas izglītības iestādēs kā mācību līdzekli, līdz nav veikta šī materiāla padziļināta izpēte.
Saeimas sēdē, runājot par šāda veida materiālu ietekmi uz bērnu attīstību, uzstājās vairāki pedagoģijas, psiholoģijas un socioloģijas ekspreti, viņu vidū arī Ulbrokas vidusskolas direktors, pedagoģijas un politikas zinātņu doktors Normunds Balabka, kurš izvērtēja sabiedrības pamatvērtību atbilstību tiesiskajam regulējumam. Portāls "Apriņķis.lv" piedāvā lasītājiem N. Balabkas uzrunas tekstu šodienas Saeimas sēdē:
"Tiesības, tiesiskais regulējums ir sabiedrības spogulis vai, citiem vārdiem, sabiedrības dzīvesdarbības rezultāts. Var rasties maldīgs priekšstats, ka tiesības, tiesiskais regulējums pasaulē un Latvijā ir stabils atskaites punkts situācijas skaidrojumam, īstenojot viendzimuma vai pretēja dzimuma laulības institūta, t. sk., ar dzimumu līdztiesību saistītu jautājumu tiesisko analīzi.
Atkārtoju, - normatīvo aktu bāze ir sabiedrības dzīves darbības rezultāts. Citiem vārdiem, jebkuras valsts vai sociālas kopienas normatīvo aktu bāze iet līdzi laikam, - tiek pārskatīta un pakārtota tā brīža sociālajām, t. sk., saimnieciskajām interesēm, un līdz ar to, normatīvajos aktos ietvertās pamatvērtības, uz kuru pamatiem tiek veidota sabiedrība, var mainīties.
Bet, vai pamatvērtības var mainīties?
Neskatoties uz to, Latvijas valsts normatīvo aktu bāzē vēl ir atrodamas tiesību normas, kas ietver pamatvērtības, uz kurām izsenis ir balstījusies ikviena sabiedrība, - to veidojošie sociālie institūti.
Proti, mums ir labi zināms Latvijas Republikas Satversmes 110. pants, kurā teikts: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības."
Mums ir zināms Civillikuma Ģimenes tiesību 35. pants, kurā minēts: "Aizliegta laulība radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām. Aizliegta laulība starp viena dzimuma personām."
Civillikuma Ģimenes tiesību 84. pantā ir teikts: "Laulība rada vīram un sievai pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību."
Tiesību aktos bieži parādās jēdziens "ģimene". Piemēram, Civillikuma Ģimenes tiesību 60. pantā teikts: "Par neesošu atzīstama laulība, kas noslēgta fiktīvi, t. i., bez nolūka izveidot ģimeni."
Ievērojamais tiesību zinātnieks Vasilijs Sinaiskis 1935. gadā sarakstītā darbā ģimeni atzina kā personisku vērtību, atzīstot ģimenes tiesībām piemītošo personisko raksturu, jo tās ir saistītas ar sava dzimtas turpināšanu. Līdzīga nostādne ir ietverta ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijas 16. panta 3. daļā: "Ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, un tai ir tiesības uz sabiedrības un valsts aizsardzību."
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka, interpretējot jēdzienu "ģimenes dzīve", prioritāra ir bioloģiskā un sociālā realitāte (biological and social reality) salīdzinājumā ar likumisko pieņēmumu.
Eiropas Kopienu tiesa savā judikatūrā (piemēram, Grant un P v S lietās) vairākkārt ir atkārtojusi, ka netradicionālas partnerattiecības (gan reģistrētas, gan nereģistrētas), gan arī laulības starp viendzimuma personām, pat, ja tās attiecīgajā valstī ir legalizētas, nav pielīdzināmas laulībai, kā rezultātā šīs personas neatrodas vienādā tiesiskajā stāvoklī un nebauda vienlīdzīgu tiesisku aizsardzību ar laulātajiem.
Noslēdzot savu uzrunu, gribu pievērst uzmanību, ka vīrieša un sievietes dzimuma līdztiesība nav sasniedzama uz dzimuma identitātes mazināšanas vai izslēgšanas rēķina. Ģimeni tradicionāli veido vīrietis un sieviete. Sabiedrību veido vīrieši un sievietes.
Jēdzieniem "dzimumu līdztiesība" un "dzimumu identitāte" ir jāpastāv līdzās, pie nosacījuma, ja mēs nevēlamies iznīcināt pamatvērtības, kuras veido mūsu sabiedrības pastāvēšanas pamatus.
Nevēlos, lai Latvijas tautu piemeklētu Sodomas un Gomoras liktenis."
Piebilstams, ka deputāti aicina publiskot informāciju, kuros bērnudārzos tiek izmantoti šie materiāli, vēsta LETA.
Sēdē arī izskanēja ideja veidot darba grupu, kurā tiktu apspriests jautājums par dzimumu līdztiesības mācīšanu pirmskolas izglītības līmenī. Tika rosināts, ka darba grupā varētu strādāt Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un nevalstisko organizāciju pārstāvji un eksperti.
Šodien sēdē vairāki pieaicinātie eksperti norādīja, ka Latvijai nav jāpieļauj kļūdas, kas izdarītas citviet Eiropā, pieņemot dažādas dzimumu vienlīdzības teorijas. Cita eksperte savukārt norādīja, ka dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā Latvijā ir hronisks līdzekļu trūkums un zems izpratnes līmenis par to būtību.
Iepriekš:
Valdība dzimumu līdztiesības plāna darbību neaptur; Kārlis būs Karlīna, Rūta būs Rihards