Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka kopš 2012. gada, kad tika sākts Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekts "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās", Pierīgas novados šo iespēju izmantoja 496 bezdarbnieki. Savukārt šogad šādā veidā nopelnīt vēlējušās 182 personas.

Dati liecina, ka kopš projekta sākšanas Pierīgā visvairāk šī iespēja tikusi izmantota Olaines novadā, kur pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīti 203 bezdarbnieki, kam seko Krimuldas un Mālpils novads ar 71 iesaistītu nodarbināto.

Vismazāk "simtlatnieku" nodarbināti Baldones novadā un Sējas novadā. Sabiedriskos darbus Baldones pašvaldībā pēdējo divu gadu laikā veikuši 34 bezdarbnieki, savukārt Sējas novadā strādājušas 44 personas.

Bet šogad sociāla labuma darbus savās pašvaldībās par atlīdzību 142,29 eiro (100 latu) visvairāk veica Olaines novadā, kur projektā tikuši iesaistīti 84 bezdarbnieki, taču pārējos novados šā gada desmit mēnešos vidēji tikuši nodarbināti apmēram 20 strādājošie.

"Salīdzinot ar citiem valsts reģioniem, Sējas, Krimuldas, Mālpils, Ropažu, Baldones un Olaines novados projektā ir iesaistīts salīdzinoši neliels bezdarbnieku skaits, jo Pierīgā cilvēkiem ir lielākas iespējas atrast pastāvīgu algotu darbu," portālam "Apriņķis.lv" skaidroja NVA projektu vadītāja Edīte Bratka.

Viņa stāsta, ka Pierīgā projektā pārsvarā ir iesaistījušies vieni un tie paši bezdarbnieki un 69 % no viņiem ir ilgstošie bezdarbnieki. Tāpat, pēc E. Bratkas teiktā, lielākā daļa "simtlatnieku" ir bezdarbnieki vecumā no 55 un vairāk gadiem, kuriem ir grūtāk konkurēt darba tirgū.

Jāteic, ka ESF projekts "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās" šogad noslēgsies, taču satraukumam nav pamata, jo pagaidu sabiedriskos darbus pašvaldībās NVA īstenos arī nākamgad. Tomēr 2015. gadā šo projektu nefinansēs vairs no Eiropas naudas, tas būs valsts līdzfinansēts nodarbinātības pasākums.

Nākamajā gadā pasākuma īstenošanai plānotais finansējums ir mazāks, līdz ar to arī algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos tiks iesaistīts mazāks bezdarbnieku skaits. "Provizoriski nākamajā gadā pasākumā "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi" varētu kopumā iesaistīt no 30 līdz 35 % no 2014. gadā projektā iesaistīto bezdarbnieku skaita, taču precīzi par to varēsim ziņot, kad tiks veikti attiecīgie grozījumi Ministru kabineta noteikumos," teic E. Bratka.

Kopš 2012. gada iespēju uzturēt un attīstīt darba iemaņas, veicot sociāla labuma darbus savās pašvaldībās, kā arī saņemot par savu darbu atlīdzību, izmantojuši vairāk nekā 82 tūkstoši bezdarbnieku visos Latvijas reģionos. Šogad vien projekta dalībniekiem pašvaldības Latvijas reģionos izveidoja vairāk nekā piecus tūkstošus darbavietu, desmit mēnešu laikā nodarbinot 18 239 bezdarbniekus.

Lielākais darbavietu skaits tika izveidots Latgales reģionā, kur ir visaugstākais bezdarba līmenis, proti, šī gada desmit mēnešos Latgalē algotos pagaidu sabiedriskos darbus pašvaldībās veica kopumā vairāk nekā septiņi tūkstoši bezdarbnieku.

Programmā "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās" var iesaistīties tie bez algota darba palikušie, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir vismaz sešus mēnešus reģistrēti NVA vai bezdarbnieka statusā atrodas īsāku laiku, bet vismaz gadu nav strādājuši. Projektā bezdarbnieks tiek nodarbināts secīgi vai ar pārtraukumiem, bet ne ilgāk kā četrus mēnešus 12 mēnešu periodā. Tāpat šajā pasākumā ir iespēja iesaistīties atkārtoti.

ESF projekts "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās" bija sava veida pēctecis ekonomiskās krīzes laika ESF projektam "Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai", ko NVA īstenoja no 2009. gada augusta līdz 2011. gada decembrim, lai sniegtu atbalstu ekonomiskās krīzes skartajiem un bez iztikas līdzekļiem palikušajiem bezdarbniekiem.