Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

No Pierīgas pašvaldībām šo vēstuli atbalstīja tikai Sigulda. "Apriņķis.lv" skaidroja, kāpēc tā.

Pierīgas pašvaldību vadītāji nav informēti
Mārupes, kur pēdējos gados notiek vērienīgi infrastruktūras labiekārtošanas darbi, tostarp arī daudzu ielu un autoceļu posmos, novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs sacīja, ka nevar neko komentēt, jo nav informēts par šādu vēstuli, ne arī aicināts to parakstīt.

Par šādu vēstuli neko nezināja arī Ropažu novada mērs Zigurds Blaus un Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš. Savukārt Mālpils novada pašvaldības vadītājs Aleksandrs Lielmežs par to uzzinājis tikai no masu medijiem. Viņš bija neizpratnē, kāpēc tā notiek, un ko darīt pārējām 89 novadu pašvaldībām, jo Latvijā ir 110 novadi, un visiem lauku ceļiem ir vajadzīgs finansējums.

Nav pamata bažām par šķelšanos
Kāpēc Pierīgas novadu mēri nav informēti par protesta vēstuli, jautājām Latvijas Pašvaldības savienības priekšsēža vietniekam Gintam Kaminskim. "Te nav pamata satraukumam par šķelšanos pašvaldību starpā," viņš atbildēja. "Runa ir par 21 pašvaldības bažām par finansējumu, ko no 2014. – 2020. gadam varēs izmantot lauku teritoriju infrastruktūras – lauku ceļu sakārtošanai. Vēstulē minētās problēmas skar 21 konkrēto pašvaldību, tāpēc pārējās 89 pašvaldības vēstules tapšanā nav iesaistītas. Domāju, ka visa valsts lauku teritorija ir jāredz kopumā, to nedrīkst saskaldīt, un finansējuma plānošanai lauku ceļiem ir jānotiek pēc vienādiem principiem."

Siguldā satraukums, ka var palikt bez finansējuma lauku ceļiem
Protesta vēstule jau bija parakstīta, kad sazinājāmies ar Siguldas novada pašvaldības Īpašumu, būvniecības un investīciju pārvaldes vadītāja vietnieci Ingu Zālīti, kura bija pilnvarota pārstāvēt novada domes priekšsēdētāju Uģi Mitrevicu. Viņa paskaidroja: "Lauku attīstības programmā 2014.- 2020. gadam" ir sadaļa par finanšu atbalstu pagastu lauku ceļu rekonstrukcijai, izbūvei, sakārtošanai. Šī atbalsta saņēmēju sastāvā nav iekļauts 21 novads, kuros ir reģionālās attīstības centri – nelielas pilsētas, kas vēsturiski izveidojušās par centriem ar attīstītāku infrastruktūru un plašāku pakalpojumu klāstu. Pierīgā šāda pilsēta ir Sigulda un līdz ar to Siguldas novads ir viens no 21 pašvaldības, kurā esošie pagasti nav iekļauti potenciālajā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējuma saņēmēju lokā.

Savukārt pilsētvides sakārtošanas programmā, ja tai tiks piešķirts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, līdzekļi ir paredzēti tieši 21 mazajai pilsētai un nevis novadā ietilpstošajiem pagastiem un to lauku ceļiem. Tas nozīmē, ka Siguldas pilsēta finansējumu varētu saņemt no ERAF fonda, bet Siguldas novadā esošo trīs pagastu lauku ceļiem finansējums nav paredzēts ne no ELFLA, ne no ERAF fonda."

Šādā situācijā patlaban atrodas 21 novads Latvijā un tāpēc arī tapusi šo novadu mēru protesta vēstule, kuras iniciatore ir Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, jo viņas vadītajā pašvaldībā ir 15 pagasti, kas šobrīd nevar pretendēt uz ES finansējumu lauku ceļiem. Ja uz patlaban esošo situāciju nereaģētu, apmēram trešdaļa no Latvijas lauku teritorijas laikā no 2014. līdz 2020. gadam varētu palikt bez ES finansiāla atbalsta lauku ceļiem.

Divas ministrijas dala divu Eiropas fondu līdzekļus vienam nolūkam
Protesta vēstule ir nosūtīta Zemkopības ministrijai (ZM) un Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Ar pēdējās ministrijas pārstāvjiem neizdevās sazināties, bet ZM Valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš komentēja gan esošo situāciju, gan tās risinājumu: "Jautājuma būtība ir par naudu – no kādiem fondiem pašvaldības saņems līdzekļus lauku ceļu sakārtošanai. Vasaras sākumā VARAM amatpersonas apgalvoja, ka no ERAF līdzekļus saņems 21 novads, kuros ir reģionālās attīstības centri. Šie līdzekļi ir paredzēti plašākiem mērķiem, tai skaitā arī lauku ceļiem. Paļaujoties uz šo solījumu, mēs turpinājām sarunas. Ja 21 novada pašvaldība tiek finansēta no ERAF fonda, tad atlikušajām 89 pašvaldībām mēs paredzējām līdzekļus no ELFLA, lai nebūtu tā, ka 21 pašvaldība saņem līdzekļus no diviem fondiem, bet 89 tikai no viena."

Protesta vēstule, ko parakstījuši 21 novada mēri, ir oficiāla reakcija uz Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam versiju, kāda tā ir patlaban. Viņu satraukums ir pamatots, jo nav pietiekamu garantiju, ka līdzekļus no ERAF 21 pašvaldība varēs izmantot arī lauku ceļiem, skaidro A. Lapiņš.

"Sarunas par šo programmu turpinās, un vēl nekas nav nokavēts. Taču tikmēr, kamēr VARAM kopīgi ar Finanšu ministriju ieviesīs skaidrību, ko var un ko nevar finansēt no ERAF fonda, šo jautājumu līdz galam nemaz nevar atrisināt. Cerams, ka tas notiks vistuvākajā laikā, bet, kā zinām, VARAM patlaban notiek pārmaiņas visaugstākajā vadībā, un viņiem patlaban ir grūti kaut ko solīt, jo tie ir arī politiski lēmumi. Taču skaidrs ir viens – šīs sarunas tiks turpinātas, un situācija atrisināta," teic ministrijas pārstāvis.

Rezumējot, Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks A. Lapiņš norāda, ka vispirms ZM sadarbībā ar VARAM un Finanšu ministriju ir jāsaprot, kā lauku teritorijā investīcijas noklāsies pa visu Latviju. Tikai tad varēs izlemt, vai finansējums būs no viena vai diviem fondiem. Un, ja tas būs no diviem, tad kā šie fondi papildinās viens otru, nevis konkurēs savā starpā.

"Es vienmēr esmu uzskatījis, ka vajag mazināt situācijas, kurās divas iestādes konkurē savā starpā katra ar savu fondu vienā un tajā pašā aktivitātē un teritorijā," piebilst A. Lapiņš. "Tas nav vēlams, jo mēs tērējam gan administratīvos resursus, gan jaucam prātu atbalstu saņēmējiem – pašvaldībām, uzņēmējiem utt. Cik man zināms, šī ir arī viena no Finanšu ministrijas rūpēm. Sadarbībā ar VARAM centīsimies situāciju ar finansējumu lauku ceļiem atrisināt saprātīgi."