21 Latvijas novada pašvaldības vadītāji protestē pret to, ka no Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma "Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos" esot, viņuprāt, nepamatoti izslēgti pagasti, kas administratīvi teritoriālās reformas gaitā ir iekļāvušies novados ar reģionālās attīstības centriem.
Projektā noteiktais mērķis "veicināt pašvaldību ceļu attīstību lauku teritorijā, prioritāri nodrošinot piekļuvi ar lauksaimniecisko ražošanu saistītām darbībām" pilnībā attiecas arī uz to novadu lauku teritorijām, kuros atrodas reģionālas nozīmes centri, norādīja viena no protesta vēstules autorēm, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa ("Kuldīgas novadam").
Gandrīz puse šo novadu iedzīvotāju, bet 10 novados vairāk nekā puse dzīvo lauku teritorijās, kur atrodas nozīmīgi lauksaimniecisko un mežsaimniecisko nozaru, kā arī citu nozaru uzņēmumi. Šo uzņēmumu sasniedzamībai ir būtiska lauku autoceļu rekonstrukcija, akcentē pašvaldību vadītāji.
Pašvaldību vadītāji uzskata, ka šāda pieeja neveicina ne lauku attīstību, ne valsts teritorijas līdzsvarotu un policentrisku attīstību kopumā, jo atbalsts tiks sniegts, piemēram, Pierīgas teritorijām un citu nacionālas nozīmes centru piepilsētām, bet atbalsta saņemšana tiks liegta trešdaļai Latvijas lauku teritoriju tikai tādēļ, ka tās administratīvi atrodas vienā novadā ar reģionālas nozīmes centriem.
Kopīgu protesta vēstuli Zemkopības ministrijai, Vides un reģionālās attīstības ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai sagatavojuši Kuldīgas, Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldību vadītāji.