Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Novadu domēs sācies krēslu dalīšanas laiks – notiek formālas un neformālas sarunas starp jaunievēlētajām partijām, lai vienotos par sadarbības formām vai kādas atstāšanu opozīcijā. Dažām partijām būs jāpieņem ne visai ērti lēmumi.

Priekšvēlēšanu kampaņu ietvaros partijas pasūta socioloģiskās aptaujas, kalkulē iespējamos pretinieku gājienus, cenšas maksimāli precīzi "nomērīt" auditorijas savam vēstījumam. Galu galā vēlēšanas ir pļaujas laiks reklāmas un PR speciālistiem, kuriem taču racionāla attieksme pret darba uzdevumu ir nepieciešama a priori.

Pašvaldību vēlēšanās 3. jūnijā plāno piedalīties 44 % Latvijas iedzīvotāju, liecina jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometrs". Tomēr vairāk nekā puse jeb 58 % aptaujāto ir pārliecināti, ka neatkarīgi no balsojuma rezultātiem viņu pašvaldībā pārmaiņu nebūs.

Iespējams, liksies banāli, ka atkal un atkal runājam par vienu un to pašu – par pašvaldību vēlēšanām. Pacietieties vēl vienu dienu pirms tām un dažas dienas pēc, kad tiks apspriesti to rezultāti. Šāds brīdis ir tikai reizi četros gados. Labi, ka ne biežāk, un labi, ka ne retāk.

1. jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Bērnu aizsardzības diena. Dzirdot vārdu salikumu "bērnu tiesības", var rasties divējādas emocijas. Gan pozitīvas, gan ne visai – tad, kad tiesības dominē pār pienākumiem.

Tuvojoties mēneša beigām, atskatījāmies, ko laikraksti "Darba Balss" un "Rīgas Apriņķa Avīze" saviem lasītājiem vēstīja maijā pirms pieciem, desmit gadiem un vairākiem gadu desmitiem.

Līdz pašvaldību vēlēšanām atlikusi nedēļa. Sociālajos tīklos plosās kandidātu apmelošanas un ķengāšanas kampaņa jeb tā sauktais "melnais PR". Deputātu kandidāti nešķiro metodes – ir gan rupjības, gan puspatiesības, gan atklāti meli.

Lai arī vairāk pienāktos domāt par strauji tuvojošos 3. jūniju, kad beigsies maratons, kura finišā uzzināsim politiskos spēkus un to pārstāvjus, kas turpmāk noteiks toni vietējās pašvaldībās, vai par to, kā valstī varētu mainīties nodokļu politika, šoreiz tomēr par ko citu.