Pa ceļam uz sulu vietu atkūstošā ceļmalīte diemžēl zem sniega kārtas slēpa kaudzēm iemeslu, lai Lielajai talkai pievienotos arī šogad. Dīvaini, bet pagājušajā gadā rūpīgi uzlasītie no automašīnām vai garāmejot izmestie atkritumi atkal atgriezušies "savā vietā".
Pērn izpucējām grāvmalas abpus ceļam, un šķita, ka darbiņš padarīts, bet – še tev, kā ar alus pudeli pa galvu – nepatīkami pārsteidza pavasaris. Pārtikas iepakojumi, rīta kafijas vienreizlietojamās "pērc un izmet" krūzītes, nebeidzamas alkohola pudeles un cigarešu paciņas. Alkšņu pudurī ieķēries dzeltens maiss, no kura izripojusi vīna pudele, karājas laukā olu plastikāta desmitpaka, kā putnēni no ligzdas izbiruši zilzaļi jogurta trauciņi, bet vēja raustītas salvetes atgādina kāpostu balteņu pulciņu, kas tūliņ uzvirpuļos gaisā.
No parasta ģimenes atkritumu saiņa to atšķir vienīgi fakts, ka tas neatrodas konteinerā, bet grāvī. Nespēju iedomāties nevienu pamatotu iemeslu, kāda velna pēc. Ja vien tas nav saistīts ar citplanētiešu nolaupītu cilvēku, kurš gar ceļmalu devies ar atkritumu saini. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Olaines daļas komandieris Andrejs Kotovs sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" pauda pārliecību, ka kūlas dedzināšana nav latviešu tautas nacionālā īpatnība. Jācer, ka tāda nav arī drazu izmešana dabā, lai gan sūrā realitāte liecina par pretējo.
Un vēl atkritumu sakarā. Atliek cerēt, ka vēlēšanu urnas 1. jūnija vakarā pēc pašvaldību vēlēšanām nelīdzināsies atkritumu konteineriem. Vēlētājam, izdarot izvēli starp potenciālajiem novada kalpiem nākamajiem četriem gadiem, pašam būs jāspēj deputātu kandidātu sarakstos izsijāt pelavas no graudiem.