"Kopš "dedzināšanas sezonas" atklāšanas 16. aprīlī degošu kūlu esam dzēsuši ik dienas. Izņēmums bija viena diena, kad uzlija lietus," sezonas spraigumu raksturo komandieris.
Pirms diviem gadiem Olaines novads iekļuva Latvijas "degošāko novadu" topa trijniekā ar 41 kūlas ugunsgrēku. "Pašā pilsētā ugunsgrēku nav daudz, bet novadā kūlas degšanas apjomi ir iespaidīgi," paskaidro A. Kotovs. Salīdzinājumā ar lauku apvidiem pilsētā izdeg daudz mazākas platības, tomēr ugunsgrēki ir ļoti bīstami, jo apbūve ir daudz blīvāka. Kūlas ugunsgrēki apdraud gan dzīvojamās mājas, gan cilvēku dzīvību.
Šogad astoņās dienās dzēsti jau 16 kūlas ugunsgrēki, tomēr traģisku kūlas degšanas seku pagaidām nav bijis. Pērn no plašiem ugunsgrēkiem izdevās izvairīties, pateicoties zaļajai zālei, kas laikus apņēma pērno kūlu. Ne vienmēr par aizdegšanās iemeslu kalpo mērķtiecīga vēlme atbrīvoties no vecās zāles savā teritorijā, uzsver komandieris. Sausā un saulainā laikā pietiek ar vienu pavirši izmestu cigaretes izsmēķi, lai izceltos ugunsgrēks.
Dedzināt sāka padomju laikos
A. Kotovs stāsta, ka kūlas liesmas plosās lielās teritorijās, tomēr uzsver, ka tā nav latviešu tautas tradīcija. Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos neesot liecību, ka tā būtu pašmāju ieraža. Latviešiem savs zemes gabals bijis svēts un rūpīgi apkopts, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nav bijis. Kūlas dedzināšana Latvijā sākusies padomju laikos, un to ieviesuši iebraucēji. Piemēram, kūla jau izsenis tikusi dedzināta Krievijā un Ukrainā, kur bija plašas un neapkoptas zemes, klāsta A. Kotovs.
Par spīti nemitīgajiem atgādinājumiem par kūlas ugunsgrēku postu, cilvēki turpina grēkot. Ugunsdzēsēji stāsta, ka ik gadu ugunsgrēkos tiek nopostītas ēkas – ne tikai dārza mājiņas vai šķūnīši, bet arī dzīvojamās mājas. A. Kotovs skaidro, ka, palielinoties kūlas ugunsgrēku skaitam un platībām, likumsakarīgi sākas arī pirmie mežu ugunsgrēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, tomēr vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas un tajās sadētas olas.
Var izpelnīties 15 diennaktis arestā
Likuma nepaklausīgie zemju īpašnieki netiks cauri sveikā – VUGD informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām un šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo apvidu maksājums, ja īpašnieki tādu saņem. Var tikt piemērots arī naudas sods. Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu fiziskām personām uzliek naudas sodu no 20 līdz 100 latiem, juridiskajām – no 200 līdz 1000 latiem. Savukārt par kūlas dedzināšanu fiziskām personām var piemērot naudas sodu no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm.
Aprīļa beigas ir saspringts darba laiks ugunsdzēsējiem daudzviet Latvijā, jo glābējiem jāspēj dzēst ne tikai uguns liesmas pērnajā zālē, bet arī glābt plūdu upurus. Tomēr Olaine nav to novadu starpā, kur šopavasar bijusi nepieciešama glābēju palīdzība plūdu varā nonākušajiem. "Plūdu dēļ šogad uz izsaukumiem novadā neesam braukuši, bet esam tiem gatavojušies – laivas un ekipējums ir sagatavots, paši arī regulāri apbraukājam apkārtni, lai novērtētu situāciju," tā A. Kotovs.
Saule, sausums un lielas platības nesakoptu teritoriju ir galvenie iemesli šī gada biežajiem kūlas ugunsgrēkiem.
Olainē atrodas vienīgais gaisa putu automobilis Latvijā. Pēdējos gados nav bijusi nepieciešamība to izmantot. Vienīgā reize, kad mašīna tika pielietota, bija negadījumā, kad degusi augstsprieguma apakšstacija.
Sausās zāles ugunsgrēku skaits Pierīgas novados:
2012. gads, 2011. gads, 2010. gads
Ādažu novads 4, 4, 5
Babītes novads 18, 18, 16
Baldones novads 6, 7, 7
Carnikavas novads 1, 3, 1
Garkalnes novads 4, 2, 3
Inčukalna novads 6, 9, 5
Krimuldas novads 12, 4, 7
Ķekavas novads 20, 17, 11
Mālpils novads 0, 4, 2
Mārupes novads 5, 8, 7
Olaines novads 27, 41*, 48
Ropažu novads 2, 11, 6
Salaspils novads 37, 29, 31
Saulkrastu novads 3, 3, 2
Sējas novads 3, 4, 6
Siguldas novads 24, 22, 17
Stopiņu novads 13, 13, 14
* 2011. gadā visvairāk kūlas ugunsgrēku novados reģistrēti:
1. Tukuma novads – 83; 2. Daugavpils novads – 50; 3. Olaines novads – 41.
