Iespējams, latgalieša asinis bija tās, kas pilsētas saimnieku jundīja Olaini 12 gadu laikā no padomju sētmales sakārtot līdz nepazīšanai. Varbūt "grūtā bērna" statuss rūpnieciski superaktīvajai Olainei līdzās mīlīgajiem guļamrajoniem Mārupei un Babītei lika saņemties un parādīt, uz ko tā ir spējīga. Kolēģi atzīst, ka J. Pavlovičs nekad nepacēla balsi, viņa spēks slēpās diplomātijā, neiztrūkstošā veselīga humora devā.
Kamēr olainieši savu domes priekšsēdētāju pavadīja kapu kalniņā, ādažnieki bez pompozām svinībām sveica nule ievēlēto domes vadītāju Pēteri Balzānu. Viņš atzīst, ka bankets izpalicis, jo zina, ka svarīgajā amatā, kura pienākumus uz saviem pleciem nesa jau divus gadus, nepaliks ilgāk kā divus mēnešus – līdz pašvaldību vēlēšanām.
P. Balzāns jūtas iztukšots un labprātāk baudīs pensionāra statusu, paralēli darbojoties medicīnas jomā, kas līdzās darbam pašvaldībā ir otra viņa profesionālā kaislība. Modernais Ādažu kultūras un radošās izglītības centrs ir kā piemineklis pārmaiņām Ādažos – Finanšu ministrijas padzītais mērs Normunds Breidaks, kā apgalvo P. Balzāns, domādams vienīgi par Ādažu attīstību, taču nepievēršot pietiekami lielu vērību administratīviem sīkumiem, izracis bedri savai reputācijai. Likums ir jāievēro, P. Balzāns sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" skaita kā mantru. Likums cilvēcību nepazīstot.