Pat banketa ievēlēšanas dienā neesot bijis. Nomainīts tikai P. Balzāna darba zīmogs. Nākamajā dienā pēc Lieldienu brīvdienām Ādažu mēra plašajā kabinetā ar skatu uz Gaujas līkumu pie sienas pulkstenis pusdienlaikā rāda vēl ziemas laiku.
Mērā krēslā P. Balzāns, kurš jau divus gadus ikdienā tāpat pildījis mēra pienākumus, nonāca pēc tam, kad šā gada februāra beigās apsūdzēto ilggadējo Ādažu domes galvu Normundu Breidaku ("Reģionu alianse") tiesa atzina par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un pašvaldības mantas šķērdēšanā. N. Breidakam noteikts aizliegums trīs gadus ieņemt vēlētus amatus valsts vai pašvaldību iestādēs. Valsts apsūdzības vērtējumā viņš pašvaldībai nodarījis 11 740 latu zaudējumus.
Viņš gan savu vainu neatzīst, un viņam Ādažos netrūkst atbalstītāju. Arī P. Balzāns neuzskata, ka tiesas nežēlastībā kritušais savulaik ļoti tuvais kolēģis ir vainīgs. Tiesāšanās procesā Ādažu novada dome atteicās būt par cietušo un nepieteica kaitējuma kompensāciju, domes vietā rīkojās prokurors Mairis Mackēvičs.
Domes finansiste Sarmīte Baķe, kuru vēlāk sarunā slavēs P. Balzāns, atklāja, ka aizņēmumi, kurus Ādaži ņēmuši Valsts kasē 2011. gadā ēkas Gaujas ielas 33A jeb Ādažu kultūras un radošās izglītības centra un pagaidu domes mājvietas iegādei, sarūk pamazām. Piespiedu finanšu stabilizācijas pasākumiem aizņemtie 6 134 599 lati līdz 1. aprīlim sarukuši tikai par 114 000. Jaunā domes sastāva plecos būs ne tā vieglākā parādu nasta.
– Kā nākas, ka 26. marta domes sēdē, kad tika balsots par jauno domes vadītāju, bijāt vienīgais kandidāts?
– Vai būtu prātīgi kādam citam pamest savu darbu, atnākt uz diviem mēnešiem, pēc tam riskēt – tikt vai netikt ievēlētam. Arī opozīcija piekrita manai kandidatūrai, visi, kas bija ieradušies, nobalsoja "par".
– Savulaik Ādažus asi kritizēja toreizējais novadu ministrs Raimonds Vējonis (Latvijas Zaļā partija) un finanšu ministrs Einārs Repše ("Vienotība"), tagad viņu vietā stājušies Edmunds Sprūdžs ("Reformu partija") un Andris Vilks ("Vienotība"). Vai jaunie ministri ir labākās domās par Ādažiem?
– Sprūdžs pat nav bijis vizītē Ādažos, nekādu interesi nejūtu. Savukārt Vilka kungam ir māja Ādažos. Ar viņu mums ir ļoti labs kontakts. Vizītes laikā viņš paslavēja, ka esam daudz sasnieguši šo divu gadu laikā, esam stabilizējuši finanšu rādītājus. Nekur valstī neiet tik gludi, kā gribētos, bet dzīvot var.
– Pirms diviem gadiem, Ādažu finanšu problēmu kulminācijas laikā, intervijā "Rīgas Apriņķa Avīzei" sacījāt, ka esat pamests viens – jums ir daudz pienākumu, bet maz palīgu. Vietnieku nebija, naudas nebija.
– Kopš tā laika manā darbā nekas nav mainījies, izņemot amata nosaukumu. Kopš atstādināja priekšsēdētāju, kā jau vietnieks pildīju N. Breidaka pienākumus. Laiks bija smags. Pārvēlēt vai ievēlēt vietniekus man, kas pats biju vietnieks, nevarēja. Tā paliku pilnīgi viens. Darba apjoms bija milzīgs, atbildība – tā pati par sevi. Arī tagad nekas nemainīsies – tik īsu brītiņu pirms vēlēšanām nav vērts ievēlēt vietniekus, jo, vispirms, šādi papildu izdevumi nav ieplānoti šī gada budžetā.
Lai es kādu dienu varētu paņemt brīvu, jo no 2011. gada nebiju atvaļinājumā, pērn ievēlējām neatbrīvoto vietnieci Liānu Pumpuri ("Reģionu alianse"), ilggadēju deputāti un Ādažu vidusskolas direktora vietnieci mācību darbā.
– Ādažiem 2010. gada oktobrī tika sākta finanšu stabilizācija. Kādā posmā tā pašlaik ir?
– Tās dēļ joprojām slodze ir liela. Nemitīgi jāsniedz papildu informācija, ikkatrs maksājums vai līgums jāsaskaņo ar uzraugu, jāsaskaņo ar finanšu stabilizācijas komisiju. Faktiski tas ir liels un lieks darbs. Pa šo laiku patiešām esam stabilizējušies. Varu apgalvot, ka 2012. gadā jau esam izpildījuši visu lielo finanšu stabilizācijas plānu.
– Kad beigsies ieilgusī Ādažu finanšu stabilizācija?
– To neviens nezina. Pagājušajā nedēļā pie mums vizītē bija finanšu ministrs Vilka kungs kopā ar Plūmes kundzi un mūsu uzraudzi Komisāres kundzi. Esam pagājušo gadu pabeiguši ar pozitīvu bilanci, arī šis gads iesācies normāli. Budžets pat izveidots tā, lai paliktu vismaz neliels drošības spilvens.
– Tas ministram noteikti patika...
– Tas ikvienam patīk, arī man. Iepriekš nespējām nomaksāt milzīgos parādus piegādātājiem, bet tagad mums parādu nav. Ir jauni projekti, un ir finansējums. Norit lielais Ādažu ūdenssaimniecības un kanalizācijas projekts. Kopā ar Garkalnes novada domi ar spiedvadiem nodrošināsim arī Baltezera privātmājas.
Tā es te strādāju. Pirms diviem gadiem notika izpilddirektoru maiņa un sāka strādāt Porieša kungs, kas ir ļoti spējīgs darbinieks, un administrācijas darbu viņš vada ļoti labi – bez viņa man būtu ļoti grūti. Pateicoties projektam ar Eiropas finansējumu, ieguvām jaunu darbinieku – finansisti Sarmīti Baķi.
– Citās Pierīgas pašvaldībās šāda amata nav. Vai finansists sevi atpelna?
– Noteikti. Finanšu plānošana tagad ir kārtībā. Redzam rūpīgi saplānotus maksājumus nākamajos gados, varam sekot aizdevumu grozam, lai nepārsniegtu pieļaujamo. Grāmatvedība viena pati netiktu galā.
– Vai smagi cietušais Ādažu tēls atguvis spožumu?
– Jā, tas neapšaubāmi cietis – tāpēc ka masu saziņas līdzekļi, tāpēc ka ministrijas to visu tā nostādīja. Tomēr esam visu laiku attīstījušies. Mums ir viens no skaistākajiem jaunajiem tiltiem, ko uzcēlām kopā ar Aizsardzības ministriju. Jauns bērnudārzs, kuru uzcēlām, kamēr citur ilgus gadus jaunus bērnudārzus nebūvēja. Par to gan mūsu priekšsēdētājs dabūja pa cepuri. Varbūt nepamatoti. Tāpat rekonstruējām Pirmo ielu, Pasta ielu. Renovējām mūsu lielo bērnudārzu.
Masu saziņas līdzekļos izskanēja, ka Kultūras centrs ir superdārga māja. Bet rēķinieties, ka te darbojas mākslas un mūzikas skola, kuru apmeklē 500 bērnu. Kultūras namā ir 400 sēdvietu, un arī ir par maz, kamēr vecajā bija 200.
– Kad pašvaldības darbinieki atgriezīsies vecajā Ādažu pagastmājā?
– To ir grūti pateikt. Bija pat skices ļoti skaistai ēkai. Iecere, protams, nav atmesta. Šeit, Kultūras centrā, arī domei vietas nebūs – vajadzīga kārtīga dome ar visām iestādēm uz vietas.
– Vai, raugoties šodienas acīm, Ādaži uzņemtos būvēt šo ēku?
– Toreiz nebija citas iespējas. Būtu jābūvē tik un tā. Vecais kultūras nams bija privātīpašums, un mēs par lielu naudu īrējām ļoti sliktā stāvoklī esošas telpas. Ne pulciņiem, ne teātrim, ne deju kolektīviem tur vietas nepietika. Mūsu sapnis bija uzbūvēt kaut ko kārtīgu. Tagad mūsu Kultūras centrā notiek vislabākie pasākumi – tādi ir reti kur republikā! Tos ne tikai vietējie aktīvi apmeklē, pie mums brauc cilvēki no apkārtējiem novadiem un no Rīgas. Ceļot šo ēku, cerējām uz privātās partnerības projektu, bet mainījās domas valdībā, un šie projekti vairs netika apstiprināti, bet mēs jau bijām sākuši, tā sasaistījāmies ar investoriem, ar banku.
Ēka izmaksāja 5,6 miljonus latu, kas šādai ēkai, kas pilna ar jaunām tehnoloģijām un jaunām iespējām, ir pilnīgi normāla cena. Tagad ēka ir izpirkta no investora, arī ar "SEB banku" par četru miljonu latu aizdevumu esam norēķinājušies, aizņemoties no Valsts kases, ar ko mums tagad ir ilgtermiņā jānorēķinās. Bet tas ir pavelkams. Toties mēs varam dzīvot.
– Normundam Breidakam deputāti neuzticību tā arī nav izteikuši.
– Es teikšu tā, no sevis un pārējiem deputātiem, – neviens pat negrasījās izteikt viņam neuzticību. Kā vadītājs viņš bija... nu... superīgs, vienreizīgs cilvēks. Pretimnākošs, zinošs, ar ļoti asu reakciju, izlēmīgs. Tas, par ko viņu inkriminēja un par ko nosodīja, bija izmaksātās piemaksas grāmatvedības darbiniekiem, kad likvidējās Rīgas rajona padome un Rīgas rajona bērnu un jaunatnes sporta skola, kuras vadību pārņēma Ādaži. Grāmatvedībai bija liela slodze, un Breidaka kungs pieņēma lēmumu par papildu samaksu šiem darbiniekiem.
Viņš vairāk nekā 20 gadus vadīja domi, un iepriekš problēmu nebija. Nekas kabatā nevienam nepazuda. Piemēram, Pasta ielas rekonstrukcija, kad tika noasfaltēts projektā neiekļauts laukums, kaut kādi tūkstoši nebija izlietoti pēc mērķa, bet labums taču tika visiem iedzīvotājiem. Kā tas izskanēja sabiedrībā – tā ir cita lieta. Neviens viņam neatdos sabojāto reputāciju. Viņš ir aizskarts, un viņam ir izdarīts pāri, to es cilvēcīgi saprotu.
– Breidaka kungs paudis gatavību vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā – kā vērtējat viņa izredzes?
– Grūti pateikt. Tiesāšanās ar valsti, man liekas, ir bezperspektīva.
– Kāds ir jūsu priekšteča statuss "Reģionu aliansē"?
– Viņš vairs nav partijas vadītājs, par to kļuvis Babītes domes priekšsēdētājs Ences kungs. Arī vietējā nodaļā Breidaka kungu neievēlēja par vadītāju, bet gan jauno un perspektīvo Juri Krūzi, "Ādažu Namsaimnieka" vadītāju. Lai gan Breidaka kungs šo partiju faktiski nodibināja kā Rīgas apriņķa novadu apvienību un viens arī vilka vairākus gadus.
– Vai kandidēsiet pašvaldību vēlēšanās?
– Es kandidēšu, jā. Esmu ["Reģionu alianses"] sarakstā. Izveidota Ādažu nodaļa, par kuras vadītāju kļuvis Ādažu namsaimnieka valdes loceklis Juris Krūze. Ja mani ievēlēs, būšu tikai deputāts. Šie divarpus gadi [domes vadībā] bijuši pārāk smagi un pārāk grūti, es... esmu... noguris... šajā darbā. Man nav ne jausmas, kādi saraksti būs un ko ievēlēs. Pagaidām ir absolūts klusums. Esmu noskaņojies tā, ka nevēlos priekšsēdētāja vietu. Ja mani virzīs, es atteikšos. Deputātu rindas bagātināšu ar savu pieredzi – Ādažos esmu jau vairāk nekā 40 gadus. Bet vadīt domi vairs nevēlos.
Atnāk ome un saka: "Jūs te piebāžas kabatas sev un par tautu nedomājat." Bet es vienmēr arī deputātiem piekodinu – mēs varbūt cilvēcīgi gribētu darīt citādāk, bet likums to neparedz. Ir likums, un tas ir jāievēro.
– Un, kā rāda Ādažu pieredze, likumu labāk ievērot.
– Tikai tā, sevišķi šajā procesā, kad mums gan uzraugs, gan komisija skatās līdzi katram solim.
– Ar ko aizpildīsiet savu laiku, kad atstāsiet savu ērto kabinetu?
– Esmu pensijā. Tā kā esmu mediķis un ceru kaut ko paturpināt šajā jomā, kur esmu darbojies ilgus gadus. (Centrālās Vēlēšanu komisijas apkopotā informācija liecina, ka P. Balzāns 1968. gadā Rīgas 2. medicīnas skolā ieguvis feldšera profesiju – aut.) Esmu strādājis par narkologu Ādažu kolhozā, esmu strādājis arī republikāniskajā slimnīcā, ātrajā palīdzībā, Garkalnes ambulancē, Ādažu slimnīcā. Ādažu kolhoza medicīniskajā dienestā biju galvenā ārsta vietnieks. Vēlāk sāku strādāt pašvaldībā, lai gan jau kopš 1970. gada visus sasaukumus esmu bijis deputāts. Divus sasaukumus biju priekšsēdētāja vietnieks, bet iepriekš ilgus gadus biju Veselības komitejas priekšsēdētājs.
– Kādas, jūsuprāt, būs jūsu pārstāvētā saraksta, nosacīti "vecās gvardes", izredzes?
– Iespējamas divas galējības – vai nu balsos par grūtības pārcietušo sasaukumu, vai arī vēlētāju balsojums parādīs, ka nepieciešamas jaunas asinis.
– Pēc ieilgušās ziemas tiek solīti grandiozi plūdi. Vai Ādaži plūdiem gatavi?
– Nepieciešams jauns dambis, jo veco lielos plūdos rauj pušu. Dabai pretī nostāties nevar. Esam apzinājuši apdraudēto māju iedzīvotājus, mums ir zināma taktika, kā evakuēt, kur izmitināt, kā pabarot, bet stāties Gaujai pretim – uz to nav gatavs neviens. Nākamnedēļ uz apspriedi sanāks ārkārtas situāciju komisija.
Iepriekš:
Ādažu novadam jauns mērs – deputāti pauž uzticību bijušā priekšsēdētāja vietniekam