Tieslietu ministrijas izstrādātas vērienīgas krimināllikuma izmaiņas stāsies spēkā 1. aprīlī. Tā rezultātā šogad no ieslodzījuma varētu tikt izlaisti aptuveni divi tūkstoši ieslodzīto jeb aptuveni trešā daļa no visiem, kas mīt Latvijas cietumos.
Izmaiņu mērķis: plašāk lietot alternatīvos sodus un samazināt cietumsodu apmēru no vidēji sešiem gadiem, kāds tas ir šobrīd, uz četriem. Izmaiņas galvenokārt skars mantiskos noziegumus, kas veido aptuveni 60 % no valsts kriminālās ainas.
Olga K., bērnu masiere:
Neesmu par to satraukta. Tas nebūs liels apdraudējums. Iespējams, īslaicīgi, bet ne vairāk kā parasti. Visi esam cilvēki, un arī brīvībā atrodas cilvēki, kas ir pat bīstamāki par tiem, kas cietumā. |
|
Solvita K., grāmatvede:
Ne velti šie cilvēki ir ieslodzīti – atbrīvot nav pareizi, sevišķi zinot, ka mazo algu dēļ cilvēki aizvien mazāk izvēlas policista darbu. Bet arī tas, ka nodokļu maksātāji uztur tik daudz ieslodzīto, nav pareizi. Kaut kas ir jāuzlabo. |
|
Andris L., strādā valsts pārvaldē:
Šīs iestādes nelabo cilvēku, un iznākot ieslodzītie apvienosies bariņos. Šaubos, vai viņi meklēs godīgu darbu, un pats elementārākais ir zagšana, par ko ir neliels sods. Mani tas pārāk nesatrauc, bet arī neiepriecina. |
|
Ginta Eglīte, juriste no Salaspils:
Ļoti nepatīkama ziņa. Mani tas satrauc. Pārskatīšu savus drošības paradumus – turpmāk vienmēr aizslēgšu mājas durvis, ko reizēm mēdzu neaizslēgt. Iespējams, mājās ierīkošu signalizāciju. |
|
Foto: Krišjānis Grantiņš
Iepriekš:
Sodu izcietušajiem darba tirgū iekļauties grūti
