Valsts probācijas dienesta Rīgas rajona teritoriālās struktūrvienības Olaines filiāles vadītāja Ināra Aija Betlere skaidro, ka viens no probācijas dienesta darbinieku uzdevumiem ir veikt nosacīti notiesāto, kā arī nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu uzraudzību un palīdzēt sodu izcietušajiem cilvēkiem iekļauties sabiedrības dzīvē.
Sekmīga atgriešanās sabiedrībā ir atkarīga no paša motivācijas un gatavības kļūt par pilntiesīgu sabiedrības locekli. "Nereti šīm personām ir visai maz iespēju iekārtoties darbā vai atrast darbu, jo ir tādi traucējoši apstākļi kā izglītības, profesionālās kvalifikācijas un iemaņu trūkums, aizspriedumi no darba devēja puses, neuzticēšanās," stāsta I. A. Betlere. "Personai, kura ir atbrīvota no ieslodzījuma vietas, darba nepieciešamība ir daudz akūtāka nekā citām personām, jo tai parasti nav nekādu ietaupījumu, no kuriem kādu laiku iztikt, bieži vien nav arī dzīvesvietas."
I. A. Betlere atzina, ka daudz kas ir atkarīgs no ģimenes locekļu atbalsta, no darbavietu vadītāju attieksmes, no sabiedrībā valdošajiem "stereotipiem".
"Dzīvē novērots, ka bieži vien no ieslodzījuma iznākušajiem pietrūkst komunikācijas prasmju. Piemēram, ja viņiem neizdodas saprasties ar darba devējiem, viņi aizcērt aiz sevis durvis uz neatgriešanos. Un tad sākas ķēdes reakcija, kad viena situācija klājas pāri nākamajai, un tas nenāk par labu ne sodu izcietušajam, ne apkārtējai sabiedrībai."
Presē jau vairākkārt vēstīts, ka šā gada laikā no Latvijas ieslodzījumu vietām sakarā ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stāsies spēkā no 1. aprīļa, tiks atbrīvoti aptuveni 20-30 procenti ieslodzīto jeb gandrīz 2000 notiesāto. Tādēļ aktuāls ir jautājums, kā brīvlaistie atkal integrēsies sabiedrībā, un vai tas neietekmēs kriminogēno situāciju valstī.