Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kaut gan varbūtība ir minimāla, jo arī iepriekšējos gados fiksidejas tai nebija svešas. Tā pirms dažiem gadiem pie Garciema stacijas tika izbūvēta stāvvieta 180 automašīnām, kura praktiski netiek izmantota. Labi, ja tur novieto dažas automašīnas. Pie Eimuru sūkņu stacijas tiek būvēta otra automašīnu stāvvieta. Mežu nocirta, bet tālāk nekas netiek darīts.

Šķiet, Carnikavas domnieki joprojām dzīvo padomju laikā, kad visu noteica kolhoza priekšsēdētājs un valde. Tikai toreiz kolhozā viss tika būvēts par valsts naudu, bet tagad par to ir jāmaksā visiem Carnikavas novada nodokļu maksātājiem. Izskatās, ka tilta būvniecībā visvairāk ieinteresētas domes amatpersonas. Kā gan citādi var izskaidrot faktu, ka reāls labums no tilta būs tikai tiem Gaujas ciemata iedzīvotājiem, kuri kājām vai ar velosipēdu gribēs nokļūt Carnikavā. Kāpēc par to būtu jāmaksā citiem novada iedzīvotājiem?

Laikā, kad novadā esošo ciematu ielas ir ļoti sliktā stāvoklī un tās tumšā diennakts laikā praktiski nav apgaismotas, dome var pieņemt lēmumu par 1,8 miljonu latu vērta tilta būvniecību. Par to naudu varētu ielas sakārtot un apgaismot. No tā būtu reāls labums visiem Carnikavas novada ciematos dzīvojošiem iedzīvotājiem. Manuprāt, Gaujas upes šķērsošanas problēmai visefektīvākais un ekonomiskākais risinājums ir J. E. Ozoliņa kunga priekšlikums par esošā dzelzceļa tilta rekonstrukciju, lai to varētu izmantot gan gājēji, gan velosipēdisti, gan automašīnas. Šāds risinājums nav nekas jauns, jo līdz otra tilta izbūvei pār Mīlgrāvja kanālam esošais dzelzceļa tilts tika izmantots kā vilcienu, tā pārējai satiksmei.

Loģiski būtu, ja par tilta būvniecības nepieciešamību tiktu ņemts vērā novada iedzīvotāju, nodokļu maksātāju, viedoklis. Diemžēl tagad, kad domnieki no tautas kalpiem ir kļuvuši par tās kungiem, iedzīvotāju iebildumi tiem ir kā odu kodieni zilonim, jo jau 2013. gada Carnikavas novada budžetā tilta būvniecībai ir paredzēti 370 960 lati.