Lai piesaistītu patērētāju uzmanību, video klipa veidotāji nebaidās izteikt pat tik skaļus apgalvojumus, ka importa pārtikas produktu pirkšana pašmāju vietā pielīdzināma okupācijai. Tikai šoreiz tā ir nevis politiska, bet ekonomiska.
Sazvērestības teoriju cienītāji šo ideju tvers kā vēsu ūdens malku karstā dienā. Taču ceru, ka uz to "uzķersies" arī pārējie, jo man gribas piekrist Inčukalna novadā esošās alus ražotnes "Brālis" komercdirektora Ulda Muižnieka teiktajam, ka tā ir iespēja palīdzēt mums pašiem. Ir pienācis laiks domāt nevis par Polijas, Lietuvas vai Spānijas ekonomiskās situācijas uzlabošanu, bet par to, kā sekmēt biznesu mūsu ražotājiem, kuriem jau tāpat neklājas viegli, jo ekonomiskās krīzes sekas jūtamas teju uz katra stūra.
Pērkot vietējo produkciju, kas nebūt nav sliktāka par ārzemju, esam atbildīgi, jo rūpējamies, lai nauda cirkulē tikai mūsu pašu zemē, nevis aumaļām aizplūst labākajā gadījumā uz kaimiņvalstīm. Liekot iepirkumu grozā produktus, tikai retais droši vien aizdomājas, ka, Mārupes tomātu vietā izvēloties Nīderlandes, mēs samazinām iespēju uzņēmumam nopelnīt, attīstīties un dot darbu vēl vairāk cilvēkiem, lai tie nedotos peļņā uz Angliju, Īriju vai Vāciju.
Atzīšos, es par to aizdomājos, ieliekot savā iepirkuma groziņā gardos Krimuldas maiznīcas "Flora" auzu pārslu cepumus. Jā, lielākā daļa importa cepumu ir lētāki, taču sakāpinātās patriotisma jūtas pirms valsts svētkiem komplektā ar iespaidiem par redzēto "Nepērc svešu" video man vienkārši neļāva pacelt roku, lai tā pastieptos pēc importa cepumiem. Ja nepatīk, nespraudiet valsts svētkos sarkanbaltsarkanās lentītes pie drēbēm, taču uz mielasta galda 18. novembrī nelieciet Polijas ābolus, Lietuvas gaļu un Igaunijas sviestu. Mums viss ir pašiem!
Nodibinājums "Nepērc svešu", kurā apvienojušies gandrīz 20 Latvijas uzņēmumi, ar reklāmām un aktivitātēm publiskajā telpā aicina pirkt vietējo ražotāju produkciju.