Mēs vēl patlaban dzīvojam pa daļai padomju laiku sistēmā, atzina kādreizējais Saeimas deputāts un politiķis Paulis Kļaviņš, Latvijas Radio 1 diskutējot par pašreiz sabiedrībā uzvirmojušo tēmu par padomju režīma pretiniekiem, kurus piespiedu kārtā ievietoja psihiatriskajās slimnīcās un noteica diagnozi – šizofrēnija. Šie cilvēki ir vienīgā kategorija, kuri vēl joprojām nav reabilitēti.
Tikmēr Lietuvā un Igaunijā šis jautājums ir atrisināts, un tolaik cietušie saņem īpašas valsts sociālās garantijas. Juristi uzsver, ka jāveic grozījumi likumdošanā, proti, ja cilvēks bez tiesas nolēmuma tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā un represēts, viņš ir reabilitējams. Acīmredzams, šī ir viena mantojuma daļa no "sarkanajiem" laikiem, kuras atzīšana tik viennozīmīgi sabiedrībā un ekspertu starpā nenotiks.
Tikmēr par realitāti Pierīgas pusē. Portāla "Apriņķis.lv" oktobra tēmas "Grausti Pierīgā – nesmukums vai vēsture starp mums?" ietvaros apbraukājām lielākos padomju laikos militāriem nolūkiem celtos objektus, kas lielākoties pārvērtušies par graustiem. Daži, kas joprojām saglabājušies itin labi, ir brīvi pieejami un apskatāmi, neraugoties uz izliktajām brīdinājuma un aizlieguma zīmēm vai ļoti viegli pārvaramiem norobežojumiem, kas, liekas, uzlikti tikai skata pēc.
Apstaigājot objektus, redzams, ka "ekskursanti" tos izložņājuši simtiem reižu. Visbiežāk uzrunājot vietējos, atbildē skan, ka nav uztraukuma par to, ka, piemēram, bīstamajās ēkās un to teritorijās var klaiņot bērni. Gluži pretēji – daži pat ilgojas pēc iespējas paviesoties kādreizējos īpaši slepenajos objektos. Tiesa, to vēlas dažādu paaudžu cilvēki. Iespējams, vecie vēlas izbaudīt kaut daļiņu no aizgājušajiem laikiem, bet jaunie – redzēt, kā bija.
Toreiz bija zaļāka zāle, zilākas debesis un citādi labāki laiki. Ne vienu reizi vien dzirdēts apgalvojums vai secinājums, kas nu kuram.