Portāls "Apriņķis.lv" jau rakstīja, ka pēc īpašuma pārdošanas neglīts kašķis izcēlies Ķekavas novadā. Viss sākās ar bijušo un esošo saimnieku strīdiem par to, kam pieder lapenīte, pēc tam jau tika dalīta plīts, trepes un citi sadzīves priekšmeti, tostarp ievārījumu burkas. Taču pirms tam kundzei bija strīdi ar dzīvesbiedru, kuru iznākums bija civilvīra Olafa Selēna pārvākšanās uz sociālo māju.
"Meli nav patiesība"
Izbrīnu rada Selēnu Olaf, kāpēc gāji prom no savas mājas "Raudupes", ja tev bija tiesības dzīvot līdz mūža galam (ieraksts zemesgrāmatā)? Nebija iemesla iet prom, un varēji atnākt atpakaļ jebkurā brīdī, un tu arī solījies, ka nāksi atpakaļ. Gadu nogaidījos, taču tu tikai izlamājies un izsaukājies.
Pārdodot māju, es atstāju tiesības tev dzīvot. Es tevi neizdzinu, bet to izdarīja pilnvarotais mājas pārstāvis Bāgants Inārs. (Īstie mājas saimnieki ir Bāgante Inta un Klovāns Linards).
Tev jāpateicas viņam un nevaino mani. Varējām dzīvot visi trīs vēl šodien. Arī māsu solījās neaiztikt, bet – kā nopirka māju, tā momentā izdzina arī to.
Bāgantam vajadzēja nopirkt tev citu dzīvokli, nevis par grašiem atņemt tiesības dzīvot mājā. Tā kā lēti ieguva māju, tas bija viņa pienākums, bet tad nevarētu prasīt par māju trīskārtīgu cenu.
Tā kā tu žēlojies, ka sociālajā mājā nevar kārtīgi paēst, tad piedāvāju dzīvot Lapmežciema dzīvoklī, un komunālie nebūtu jāmaksā, ko būtu nokārtojuši pie notāra.
Biji atbraucis uz dzīvoklim, kur pieliki aizskaru stangas (protams, par samaksu). Nopirku vēl trīs kilogramus žāvētas reņģes ciemakukulim pārējiem iemītniekiem. Biji gandrīz ar mieru, bet atteicies.
Brīnos, kā sociālajā mājā pieņem spēcīgu, veselu cilvēku tik vienkārši, kuram apnīk savā mājā, jo bija viņam garlaicīgi, jo es cauras dienas strādāju dārzā. Kur tu mani vaino?
Arī meli ir tie, ka vajadzēja cilvēku blakus. Tev vajadzēja uzturētāju vārda tiešajā nozīmē. Jo trīs gadu laikā mani ienākumi bija 16 804 lati, bet tavi – 3480 lati. Tev bija 80 lati pensija. Tu pīpoji, un vēl suns jāuztur. Palika 15 lati. Vai pietika ar to ēšanai, sētai, lapenei, melnzemei, mašīnas apskatēm, par braukšanu, benzīnam? Vēl trīs reizes nedēļā braucām pie sievas radiem. Kas par to maksāja?
Es nācu pie tevis, lai dzīvotu patstāvīgi, jo ļoti mīlu zemi, ko arī iekopu, nopirku dārgus krūmus no Dobeles ceriņiem un no Baltezera, un citas puķes. No tevis es negaidīju palīdzību, jo nauda man bija. Ļoti labi pelnīju Ls 600 + Ls 190 pensija. Viss iekārtotais, nopirktais un mājas nodošana bija par manu naudu.
Īpašumu no Olafa ieguvu uz izlīguma pamata, jo viņš nevarēja un negribēja atdot naudu par uzturu un visu pārējo. Īpašums pārgāja man, bet es ierakstīju Olafu zemesgrāmatā, ar tiesībām dzīvot līdz mūža galam, ko nevarēju arī nedarīt.
Pēc laiciņa viņš sāka radīt skandalozu atmosfēru, sāka draudēt, bļaut. Tad izdzina mani ārā 12. decembrī, deva stundu laika, lai izvācos, teica, ka nedos nekādu naudu. Tas bija pirms tiesas. Februārī zvanīja un lūdza, lai nāku atpakaļ, un atvedu kaut ko ēdamu. Ar pilnām somām atgriezos. Selēns tiešām bija novārdzis. Palika žēl, un uzturēju atkal.
Melots arī par pieciem tūkstošiem, ko esmu parādā. Atmiņa Selēnam klibo, jo notārs speciāli noprasīja, vai apstiprina, ka ir parādā 10 tūkstošus, ko Selēns arī apliecināja.
Sētu gribēja arī Selēns, jo mājās nāca lapsa, kura aiznesa mīļo runcīti Pičuku.
Samaksāju bankai, ko Olafs bija aizņēmies. Ja jau tik strādīgs biji, kāpēc tik maza pensija bija – 80 lati, vēlāk 100, un tad 120 lati.
Maz strādāji, jo pārtiki no pārdotiem zemes gabaliem. Kad tā nauda beidzās, tad meklēji sponsoru, ko atradi manā personā. Te nu ir tā pateicība. Tā vietā apmelo.
Pārdevu nekustamo īpašumu, bet Selēns man pateica, ka 18. septembrī "nejauši"' pārdevis arī manu kustamo īpašumu, un tas ticis nokārtots, viņam nezinot. Kā tad bija īstenībā?
Lapene piederēja man, ko varu arī pierādīt. To gribēju un nopirku.
Pirms apmelo mani, padomā labi!
Toties Bāgants Inārs strādāja ātri un veikli. Lēti, jo mājai bija apgrūtinājums, nopirka to, veikli tika no Selēna vaļā, arī no māsas Māras Selēnas, un vēl "nejauši" nopirka manu kustamo īpašumu, arī lapeni.