Pasaules hokeja čempionātā turnīra galvenajā arēnā Prāgas "O2"mūsu hokejistiem šodien izšķirošā spēle par palikšanu elites divīzijā ar Franciju. Viņiem jau ir bijušas spēles ar Kanādas (1:6), Čehijas (2:4), Zviedrijas (1:8), Šveices (2:1 pagarinājumā), Vācijas (1:2) un Austrijas (2:1 pagarinājumā) komandām.
Olainē satiktajiem iedzīvotājiem jautājām, vai viņi jūt līdzi mūsu hokejistiem.
Evita, inspektore:
Protams, ka skatāmies un jūtam līdzi. Es hokeju skatos kopš bērnības. Tāpēc arī dēlu vedu uz hokeja nodarbībām – viņš jau vairāk nekā gadu spēlē Olaines hokeja komandā. Arī vīru un meitu esmu ievilkusi hokeja līdzjutējos. Kad mūsējie iesit vārtus, pie televizora sitam plaukstas un lēkājam no prieka tāpat kā fani hokeja hallē. Kad iet bēdīgi, taisām acis ciet un kādu brīdi neskatāmies. Pēc tam atkal turpinām just līdzi. |
|
Ilze, pensionāre:
Nesekoju līdzi, jo man tā sauktā "slimošana" nepatīk. Rezultāts gan mani interesē. To uzzinu no ziņām. Par uzvaru man ir prieks, bet, ja nav veicies, esmu drusciņ bēdīga. |
|
Andis, automehāniķis:
Jā, dzīvoju līdzi, bet tikai čempionāta laikā. Spēles skatos kopā ar dēlu. Kad ripa neripo vārtos, kā gribētos, es rezultātu samēroju arī ar pretinieku. Spēlē ar pasaules stiprākajām komandām tas nav tik traki, bet, ja zaudē vājākām komandām, tad gan ir žēl. |
|
Josifs, strādājošs pensionārs:
Skatos un pārdzīvoju. Par Latvijas hokejistiem, protams. Sēžot pie televizora, alu vairs nedzeru, jo veselība neļauj. Kad sanervozējos par spēles gaitu, uz brīdi izeju no istabas, pēc tam atgriežos pie televizora, cerot, ka situācija ir uzlabojusies. |
|
Foto - Einārs Binders
www.iihfworlds2015.com