04.05.2013 15:47

Uldis Upītis. Orientēts uz medaļu

Autors  Agnese Dzene
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Saulkrastu vidusskolas 8. klases skolnieks Uldis Upītis guvis ievērojamus rezultātus pasaules skolēnu čempionātā orientēšanās sportā – vidējā garuma trasē pirmā, bet kopvērtējumā iegūta trešā vieta. Saulkrastu vidusskolas 8. klases skolnieks Uldis Upītis guvis ievērojamus rezultātus pasaules skolēnu čempionātā orientēšanās sportā – vidējā garuma trasē pirmā, bet kopvērtējumā iegūta trešā vieta. Agnese Dzene

Pasaules skolēnu čempionātā orientēšanās sportā Portugālē, kas aprīļa vidū notika Portugālē, četrpadsmit gadus vecais saulkrastietis Uldis Upītis vidējā garuma distancē izcīnīja pirmo vietu un ieguva čempiona medaļu, kopvērtējumā kāpjot uz 3. vietas pjedestāla.

 

Uldis ir vienīgais no savas klases, kurš nopietni aizrāvies ar orientēšanās sportu. Puisis atzīst, ka viņu uz šo nodarbošanos pamudinājusi sporta skolotāja Dzintra Rēķe. Sākumā ar orientēšanos visiem skolēniem bijis jānodarbojas obligāti, bet tie, kam uz to lielāks ķēriens, turpinājuši to darīt arī vēlāk savā brīvajā laikā.

"Pirmajā klasē man orientēšanās ļoti nepatika, bet otrajā klasē es uzvarēju, biju labākais starp saviem klasesbiedriem, un tā pamazām iepatikās. Drīz pēc tam aizbraucu arī uz orientēšanās sacensībām "Magnēts"".

Puisis stāsta, ka līdz ar viņu ar orientēšanos aizrāvusies arī mamma, bet tētis lielāku uzmanību pievērš rezultātiem. "Viņš pats neskrien, bet seko visam līdzi," zēns atklāj. No sākuma tieši mamma aktīvi iestājusies par orientēšanos, bet pēdējā laikā tas arvien vairāk ieinteresē arī tēvu. Dēla panākumi nevienu nav atstājuši vienaldzīgu.

Uldis stāsta, ka liela mēroga sacensībās konkurence ir spēcīga. Dalībnieku ir daudz, un katrs ir mērķtiecīgi trenējies, lai gūtu labākos rezultātus. Piemēram, sacensībās Portugālē bijis jāmērojas spēkiem apmēram ar 60 dalībniekiem. Savus panākumus Uldis skaidro ar trases lielo līdzību Latvijā esošajai. "Trese bija līdzīga kā Latvijas piejūras mežos, ļoti parocīga, tāpēc bija sajūta, ka to ļoti labi zinu."

Orientēšanās nenotiek tikai mežos, bet arī pilsētās. Uldis atzīst, ka skriet pa pilsētu viņam īpaši nepatīk, jo trases ir īsākas un parasti pieveicamas 10–15 minūšu laikā. "Tur daudz lielāka nozīme ir ātrumam, un sprintam esmu par lēnu," sevi vērtē jaunais talants. Viņš piebilst, ka mežs kā vide viņam arī šķiet daudz patīkamāka un iedvesmojošāka.

Pa ziemu Uldis aizraujas ar kamaniņu braukšanu. "Divas trīs reizes nedēļā braucu uz Siguldas trasi, trenējos, bet tur mani rezultāti nav tik labi." Pa vasaru kamaniņām zēns met mieru un vairāk iepazīst Latvijas mežus, orientējoties tajos. Vasara ir aktīvākais sacensību laiks, tāpēc par bezdarbību sūdzēties nevarot.

Uldis stāsta, ka pagaidām orientēšanās mācībām netraucē un skolu neiekavē, bet no skolotāju puses jūtams atbalsts. Ar šī brīža sajūtām puisis saka, ka savu aizraušanos turpinās vēl ilgi. Kas zina, var būt pat līdz sirmam vecumam.