05.02.2012 12:48

Ar galvu pa priekšu nezināmajā

Autors  Ilze Ratniece, «Rīgas Apriņķa Avīze»
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Siguldietis Dāvis Dreimanis Jaunatnes pirmajās ziemas Olimpiskajās spēlēs Austrijas pilsētā Insbrukā Latvijas izlases sastāvā startēja skeletona sacensībās.

Dāvim olimpiskajā trasē no 14 dalībniekiem - 8. vieta . Ne visi gribētāji nokļuva Jaunatnes olimpiskajās spēlēs. Pirms tam bija jātiek cauri atlases sacensību sietam, tāpēc Dāvja rezultātu var vērtēt kā labu, un Siguldai ir iemesls lepoties ar jaunu daudzsološu skeletonistu.

Stāstot par pavadīto laiku Jaunatnes olimpisko spēļu mājvietā Insbrukā, Dāvis atzīst, ka atmosfēra bijusi ļoti jauka, draudzīga. Olimpisko spēļu atklāšanas parādē sajūta bijusi īpaša, pat tirpas skrējušas caur kauliem. Tā kā Dāvim bija jāstartē olimpisko spēļu pēdējā dienā, nedēļā pirms starta viņš piedalījies olimpisko spēļu kultūras pasākumos. Starta dienā Insbrukā snidzis sniegs, kas apgrūtinājis trases veikšanu gan skeletonistiem, gan bobslejistiem, bet, tā kā tā bijusi olimpisko spēļu pēdējā diena, startu pārcelt nebija iespējams, braucieni notika ļoti nelabvēlīgos laika apstākļos. Arī šis faktors, iespējams, ietekmēja Dāvja rezultātu. Vēl arī tas, ka citu valstu jaunie sportisti pirms olimpiskajām spēlēm trasē aizvadīja treniņnometnes, krietni labāk to iepazīstot. Dāvim šādas iespējas nebija.

Dāvja ģimene ir pazīstama Latvijas kalnu slēpotāju aprindās. Mamma Solvita ir sporta kluba «Reflekss» vadītāja, daudzu jauno kalnu slēpotāju trenere un arī kalnu slēpošanas sacensību organizētāja. Dāvis jau piecu gadu vecuma tika uzlikts uz slēpēm, un tā viņam deviņi gadi pagāja šajā sporta veidā. Dāvis komentē, kāpēc tomēr piecpadsmit gadu vecumā slēpes licis malā, izvēloties skeletonu: «Pēc deviņiem gadiem slēpošana bija nedaudz apnikusi. Trenējoties Latvijā, šajā sporta jau neko nevar sasniegt, tad jābraukā pa ārzemēm. Skeletonā nokļuvu, kad Dainis Dukurs veidoja jauniešu grupu, vecāki sarunāja, ka uzņems arī mani. Pamēģināju un iepatikās.»

Dāvja mērķi pagaidām vēl nesniedzas nez kādos augstumos – galvenais nostabilizēt sniegumu un regulāri piedalīties sacensībās, dalība Eiropas kausa sacensību posmos. Šogad viņš vienā posmā startēja, bet skeletona kamanu tehniskas neatbilstības dēļ tika diskvalificēts. Mērot kamanu gabarītus, atklājies, ka tās ir pusmilimetru par plānu – nepieciešamo 3 milimetru vietā bijuši tikai 2,5 milimetri.

Dāvis atzīst, ka lielā mērā viņa nākotne skeletonā atkarīga no Daiņa Dukura, kurš organizē ne tikai savu dēlu Martina un Tomasa, bet arī jauno Siguldas skeletonistu Dāvja Dreimaņa un Leldes Priedulēnas dalību sacensībās. Brāļi Dukuri jaunajiem daudz palīdz gan treniņos, gan pirms sacensībām. Kad Tomass un Martins ir Latvijā, visi trenējas kopā. Pieredzējušie Dukuri stāsta jaunajiem, kā pareizi jāizbrauc virāžas, un citas skeletona gudrības. Dāvis saka, ka «Martins brauc ideāli». Dāvim ātruma rekords Siguldas trasē ir 107  km/h, bet Martins sasniedzis 117 km/h. Tas arī ir viens no mērķiem, uz kuru jaunajam sportistam tiekties.