Čempionāta rīkotāji par pasākuma norises vietu izvēlējās Pierīgā esošo Mazo Baltezeru, cerot, ka ledus būs un tas būs pietiekami biezs un drošs, lai bez bažām uzņemtu starptautisko sacensību dalībniekus. Ja tomēr laikapstākļi nebūs atbilstoši, kā rezerves varianti sacensību organizēšanai tiek apsvērti Vidzemes augstienes ūdenskrātuves – Ungura, Limbažu un Balvu ezeri, pavēstīja čempionāta organizācijas komitejas locekle Evita Zeiļa.
Dalību pasaules čempionātā oficiāli apstiprinājušas jau divpadsmit ārvalstu komandas – ASV, Mongolija, Baltkrievija, Kazahstāna, Igaunija, Somija, Norvēģija, Zviedrija, Baltkrievija, Krievija, Ukraina, un Lietuva. Katru valsti pārstāvēs sešu dalībnieku liela komanda, komandas kapteinis un tās pārstāvis. Sacensībās piedalīsies pieci dalībnieki no katras komandas.
Latvijas izlase šogad tika veidota atšķirīgi no ierastās kārtības. "Izvēloties izlases dalībniekus, šogad tika rīkotas triju dienu atlases sacensības. Cīņa bija spraiga, jo katrā dienā sportisti sacentās divos posmos, katru 150 minūšu garumā, ar pusotras stundas pauzi starp tiem," skaidro Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas valdes loceklis Normunds Grabovskis.
"Šāds saspringts un fiziski grūts atlases sacensību ritms bija izvēlēts, lai Latvijas izlasē šogad startētu paši spēcīgākie, taktiski, tehniski un psiholoģiski sagatavotākie sportisti, kuriem blakus stāv arī copes veiksme, kas ir vajadzīga jebkurā makšķerēšanas sporta disciplīnā. Atlases sacensības izvērtās ļoti saspringtas, līdz pat pēdējam posmam nebija skaidrs, kurš tiks izlasē un kurš šogad "paliks aiz strīpas."
Apkopojot pēdējos rezultātus, vietu izlasē bija izcīnīja un Latviju pārstāvēs Pēteris Lideris, Raimonds Kinerts, Krišjānis Lisovskis, Aldis Vārna, Aldis Voits un Māris Āriņš.
Pasaules čempionāts zemledus makšķerēšanā tiek organizēts no 2001. gada, un Latvijas izlase ir piedalījusies visos posmos, izņemot 2013. gadu, kad sacensības notika ASV. Komandu vērtējumā divas reizes mājās tika pārvestas zelta, trīs reizes sudraba un divas reizes bronzas medaļas, savukārt individuāli trīs reizes zelts un divas reizes sudrabs. Latvijas izlase var lepoties arī to, ka par pasaules čempioni divas reizes ir kļuvusi daiļā dzimuma pārstāve Rita Verza-Grabovska, tāpat divkārtējo pasaules čempiona titulu godam izcīnījis Pēteris Lideris.
Pasaules reitingu tabulas kopvērtējumā no 2001.-2016. gadam, Latvija šobrīd ieņem trešo vietu, atpaliekot tikai no Krievijas un Ukrainas.