Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Sporta kluba "Babīte" dāmu volejbola komanda uzvarēja Studentu līgas (Latvijas pirmās līgas) izslēgšanas turnīrā un kvalificējās III Latvijas Olimpiādes finālturnīram. Savukārt Latvijas dāmu izlase, atgriežoties starptautiskajā apritē pēc septiņu gadu pārtraukuma, Eiropas čempionāta kvalifikācijas pirmajā kārtā divreiz pārliecinoši pieveica Kipras izlasi. Uz jautājumu, kuras spēles vai kurš turnīrs nesis vislielāko gandarījumu, pieredzējusī volejboliste precīzu atbildi vairās sniegt – pozitīvas emocijas gūtas no visiem.

Ar sporta klubu "Babīte" Sandru Breikšu – savulaik volejbolā ievērību guvušu ar meitas uzvārdu Linde – saista jau četrus gadus ilga sadarbība.

"Toreiz vēl biju dekrēta atvaļinājumā, man piezvanīja un pavaicāja, vai negribu Babītē patrenēt meitenes volejbolā. Sākām ar 11.-12. klašu skolniecēm, vēlāk pievienojas citas vietējās meitenes, arī mana māsa. Ja pareizi atceros, diezgan sekmīgi nospēlējām kādā rajonu līmeņa turnīrā, un tad jau vēlēšanos mums pievienoties izteica spēlētājas, kurām bija Latvijas augstākās līgas pieredze," Breikša atklāj, ka komanda gājusi evolūcijas, ne revolūcijas ceļu.

Par savu ampluā komandā viņa uzskata spēlējošās treneres pienākumus. Pirmsākumos diezgan daudz nācies risināt arī organizatoriskus jautājumus, tagad ar Babītes sporta kompleksa vadītāja Guntara Reikas palīdzību to kļuvis mazāk. Sākumā volejbolistes pašas pirkušas sev formu un gādājušas par nokļūšanu uz spēlēm, taču līdz ar labiem rezultātiem pamazām ieguvušas arī vietējās pašvaldības simpātijas, un nu jau lielu daļu komandas budžeta sedz Babītes pagasts. Rocība gan nav tik liela, lai klubu līmenī domātu par augstākiem mērķiem. Turklāt finanses šinī gadījumā pat nav pats svarīgākais.

"Trenējamies vienu reizi nedēļā, turklāt ļoti reta ir reize, kad kopā var sanākt visas spēlētājas – parasti ir kādas astoņas, deviņas. Gandrīz visas strādā, daudzas vēl paralēli arī mācās," Sandra skaidro Babītes spēlētāju amatieru statusu. "Gandrīz katras sezonas beigās man citu komandu pārstāvji vaicā, kāpēc mēs nepiedalāmies augstāka līmeņa turnīros, piemēram, Baltijas līgā, kur spēlē Jelgavas komanda. Nākas atbildēt, ka finansiāli nevaram ar viņām konkurēt. Netrenējamies tik bieži un nevaram atļauties triju dienu izbraukumus, jo ir darbs, mācības, ģimene."

Guntars Reika situāciju raksturo ar atgadījumu pagājušajā nedēļā Valmierā notikušajā Latvijas Olimpiādes priekšsacīkšu turnīrā. Dažādu iemeslu uz to nav varējušas ierasties trīs SK "Babīte" volejbolistes, bet viena uz izšķirošo cīņu piektdienas vakarā atbraukusi no kāzu svinībām un tūdaļ pēc tam devusies atpakaļ.

Amatieru statuss gan netraucēja 37 gadus vecajai Sandrai Breikšai spoži atgriezties Latvijas valstsvienības sastāvā. Divos mačos pret Kipras izlasi, ko latvietes vinnēja 3:0, viņa uzbrukumā bija otra rezultatīvākā savā komandā.

"Jau pagājušajā gadā izlases galvenais treneris Jānis Leitis runāja par valstsvienības atjaunošanu un ieminējās par manu atgriešanos izlasē, kurā es spēlēju no pašiem pirmsākumiem, laikam 1991. gada. Man gan likās, ka savu laiku jau esmu nospēlējusi un būtu jādod vieta jaunākajām volejbolistēm, tādēļ vairākas reizes atteicu. Taču treneris domāja citādi un beigās kopā ar Sanu Catlakšu (otra pieredzējusī valstsvienības līdere – aut.) mani pierunāja," atceras volejboliste.

Komandā abas Latvijas izlases ilgdzīvotājas iekļāvās jau treniņprocesa gaitā un ar atrunu, ka viņu pienākums nebūs "uzdzīt" fizisko formu, bet palīdzēt pat 20 gadus jaunākajām kolēģēm volejbola tehnikas un taktikas ziņā.

"Komandā, manuprāt, iekļāvāmies ļoti labi. Lielu daļu spēlētāju zinājām, bijām arī kopā spēlējušas. Treneri mūs mudināja viņām palīdzēt, arī pašas meitenes prasīja padomu, ko pielabot, ko pamainīt. Nebijām jaunajām nekādas dusmīgās mammas – attiecības bija ļoti labas, un man liekas, ka visu izdarījām pēc labākās sirdsapziņas," Sandra apliecina, ka Rīgas spēles laikā novērotais draudzīgais un vienotais kolektīvs tiešām tāds arī bijis.

Par to, vai piedalīsies arī Eiropas čempionāta atlases turnīra otrajā kārtā, Rīgas domes īpašuma tiesību galvenā speciāliste pagaidām izvairās atbildēt. Sākotnējā noruna bijusi tikai par divām spēlēm pret Kipru. Septembrī gaidāms grupu turnīrs, kurā cīņā par divām pirmajām vietām Latvijas izlases pretinieces būs Ungārijas un Bulgārijas volejbolistes, kā arī čehietes, kuras ir izteiktas apakšgrupas favorītes.

Sandrai Breikšai aktuālāks ir jūlijā sākumā gaidāmais Latvijas Olimpiādes finālturnīrs, kurā būs jāpārstāv Babītes novada gods. Pagaidām volejbolistes turpinās trenēties reizi nedēļā, bet pēc Jāņiem mēģinās sporta zālē tikties biežāk.

"Jelgava, Daugavpils, Valmiera – visas trīs ir nopietnas pretinieces, bet ar visām var cīnīties. Jelgavas komanda it kā ir objektīvi spēcīgākā, jo no visām trenējas visnopietnāk. Cik zinu, pusprofesionāļu režīmā, un tad jau no viņām var arī pieprasīt rezultātu. Mēs vairāk spēlējam skatītājiem un sev par prieku," uzskata Sandra.

Par to, ka volejbols viņai patiešām rada prieku, šaubu nav: "Esmu viena no ļoti daudziem, kas ar volejbolu ir saslimuši uz mūžu. Negribas iesūnot, gribas izkustēties, un volejbols ir lielisks veids, kā izrauties no ikdienas rutīnas, forši pavadīt laiku ne tikai sporta laukumā, bet arī izklaidēs. Ģimene? Viņi nekad pret to nav iebilduši, drīzāk otrādi – vīrs nekādi nevarēja saprast, kāpēc es sākumā atteicu izlasei..."