17.09.2014 12:41

Carnikavas "dzelzs vīra" piedzīvojumi Polijā

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Carnikavas "dzelzs vīra" piedzīvojumi Polijā No personīgā arhīva

Polijas pilsētā Bigdoščā norisinājās Polijas atklātais čempionāts klasiskajā "Ironman" triatlonā, kurā aptuveni 400 dalībnieku vidū bija arī Carnikavas novada pārstāvji Raimonds Garenčiks un Māris Liepa.

Pēc atgriešanās no sacensībām R.Garenčiks savā "Facebook" lapā dalījās iespaidos par Polijā piedzīvoto un pārdzīvoto. Zīmīgi, ka "Ironman" distanci (3,8 km peldēšana + 180 km riteņbraukšana + 42,195 km maratonskrējiens) viņš pirmo reizi bija veicis tieši Bidgoščā pirms diviem gadiem.

"Šogad man piebiedrojās bijušais pieccīņnieks un tagadējais triatlonists kalngalietis Māris Liepa (44 g.), kurš nolēma pirmo reizi mest izaicinājumu smagajai distancei. Asistēja mums Māra dēls Artūrs (11 g.), kurš arī ir guvis atzīstamus panākumus šajā sporta veidā un droši vien ieguva labu pieredzi, lai kādreiz varētu veikt ko līdzīgu.

Peldēšana norisinājās Boruvno ezerā. Starts plkst.7. Ūdens temperatūra ap 18 grādiem, tāpēc varēja izmantot hidrotērpus. Gaiss – ap 15 grādiem. 3,8 km garā peldēšanas distance bija jāveic četros apļos ar izskriešanu no ūdens katrā aplī. Jau pirmajā aplī nokļuvu līderu grupā, kas ļāva peldēt vienatnē, neriskējot saņemt sitienus no blakuspeldētājiem. Pēc trešā apļa man bija ceturtā pozīcija, Mārim – piektā.

Pēdējā aplī Māris mazliet kāpināja tempu un aizpeldēja man priekšā, regulāri appeldot daudzos dalībniekus, kuri no mums jau bija atpalikuši pa apli. Izskrējām no ūdens – Mārim ceturtais rezultāts 1.04:07, man piektais – 1.04:51. Sekoja 300 m skrējiens uz "mikszonu", kur iepriekšējā dienā bija atstāti velosipēdi, apģērbs u.c. Pārģērbties man izdevās ātrāk (03:26) nekā Mārim (4:27), un pirmais devos velo trasē.

Velo trases 180 km bija jāveic 4,5 apļos ar finišu 15 km attālajā Bigdoščas pilsētas stadionā. Distances segums bija mainīgs – no ļoti laba līdz krietni sliktam. Bija arī daži kāpumi. Desmit reizes bija jāapgriežas braukšanai pretējā virzienā šaurā vietā, ātrumu samazinot gandrīz līdz nullei. Māris te arī krita, aizķerot ceļa vidū nolikto "apgriešanās" mucu. Bija arī piecas reizes jāšķērso dzelzceļš pa gājēju tiltu ar asu uzbraukšanu un nobraukšanu ar ātruma ierobežojumu 15 km/h. Aizvēja braukšana aizliegta. To arī sportisti ievēroja.

Distances vidū ar vidējo ātrumu 34 km/h jau biju atrāvies no Māra, mani savukārt apdzina divi sportisti. Ceturtā apļa vidū uz nelīdzena asfalta atskanēja ass troksnis, domāju, ka uzbraucu uz plastmasas glāzītes, taču ātri aplūkojot savu braucamo, konstatēju, ka mistiskā veidā nokritis velopumpis. Sapratu, ka jābrauc tam pakaļ, jo vēl bija jāveic ap 35 km un ja pārduršu riepu, tad...

Apgriezos un braucu. Tālumā redzu, ka kāds riteņbraucējs paceļ manu pumpi un brauc šurp. Apstājos. Paņemu pumpi, pasaku milzīgu paldies un dodos tālāk. Vēl pēc 3 km atkal pumpis izkrīt. Atkal atgriežos, paņemu to un vienkārši iebāžu velokrekla kabatā. Visa tā rezultātā vidējais ātrums nokrita uz 33 km/h.

Finišs Bigdoščā. Prieks, ka velosipēds ir izturējis. Veloposms 180 km – 5.25:19 (15. labākais rezultāts ar vidējo ātrumu 33,2 km/h), un esmu pašam par brīnumu kaut kur ap desmito vietu. Nokāpju no velo, speru pirmos soļus, ko izdarīt ir neticami grūti. Uzmanīgi skrienu uz "mikszonu", pārvelku krosenes un aiziet – priekšā ne daudz ne maz – 42,195 km maratonskrējiens.

Pirmais kilometrs ir vissmagākais. Lēnām ķermenis pārkārtojās un piemērojas skriešanai. Pulksteņa man nav. Skrienu pēc pašsajūtas. Jāveic ir seši apļi pa septiņiem kilometriem. Jāskrien ir pa tādu kā piepilsētas parka teritoriju kā mūsu Mežaparks.

Katru apli, turp skrienot, ir kaut kā grūtāk, taču atpakaļ ir daži noskrējieni lejup. Vēlāk noskaidrojās, ka turp skrienot, ir nemanāms kāpums. Gabaliņš jāskrien pa pļavu. Abos apļa galos dzirdināšanas punkti, kuros es izmantoju tikai ūdeni līdzpaņemtajām želejām. Trasē daudz atbalstītāju, spēlē mūzika, sit pa katliem. Vienā no mūzikas vietām pastāvīgi skan "Black Sabbath" un protams arī kulta dziesma "Ironman".

Gaisa temperatūra sasniegusi ap 21 grādu, saules nav, ideāli skriešanas apstākļi. Katrā dzeršanas punktā dzeru un leju uz galvas ūdeni. Vienā apļa galā stadionā Māra dēls Artūrs pasniedz želejas. Noskrieti trīs apļi jeb pusmaratons – kaut kā psiholoģiski grūti, taču mierinu sevi, ka nu jau pāri pusei. Piektais aplis vēl grūtāks, taču konstatēju, ka apdzenu kādu. Arī mani apdzen, taču tie jau ir atpalicēji par vienu un vairākiem apļiem. Dzeršanas punktiem tagad eju garām kājām – kādus 20 m. Māri neredzu.

Stadions, pēdējā apļa sākums, dzeršanas punkts. Apēdu želeju, ņemu pretī sniegtās glāzītes ar ūdeni, vēl pārprasu – "woda?". Iedzeru un saprotu, ka meitene pasniegusi man kļūdaini kaut kādu saldenu enerģijas dzērienu. Kuņģim tas nepatīk un pēc 20 m man visu parauj ārā. Visa jau nav, ir tikai šķidrums. Skrienu un cīnos ar saldeni šķebinošo garšu mutē. Līdz nākamajai dzeršanas vietai 3,5 km. Taču jau ir pēdējā apļa sajūta, kas spārno.

Šķiet, ka jau sesto reizi skrienot garām līdzjutēju kompānijām, tie kļuvuši par labiem paziņām. Uz kārtējo viņu jautājumu "Ile?" (Cik), atbildu: "wszystko, ostatni" (viss, pēdējais), par ko saņemu ovācijas. Pēdējais skrējiens pāri dzelzceļa tiltam, ieskriešana stadionā un finišs.

Maratona laiks 4.12:19 (37. rezultāts ar vidējo ātrumu 5:59 min/km). Kopējais laiks 10.48:38, kas izrādās ir devītais absolūti labākais rezultāts starp 154 startējušajiem un 144 finišējušajiem dalībniekiem un 1. vieta M50–59 vecuma grupā, kurā es ar saviem 59 gadiem biju vienīgais vecākais dalībnieks! Negaidīti! Nogurums milzīgs, taču zinu, ka gulties nevar, jo pēc tam var nepiecelties (krampji).

Pēc 16 minūtēm finišē starojošais Māris Liepa! Pirmais "Ironman" mūžā pieveikts ar rezultātu 11.04:24, izcīnīta augstā 16. vieta kopvērtējumā un 6. vieta M40–49 vecuma grupā. Apsveicu!

Turpina finišēt triatlonisti ar melnajiem ("Ironman" distance) un sarkanajiem (puse "Ironman" distances) numuriem. Šķiet, ka nogurumi vienādi. "Pusīti" beidz arī mūsu ceļojuma kolēģis Ainārs Veģeris (46 g.; 5.08:54), izcīnot no 204 dalībniekiem 34. vietu kopvērtējumā un 7. vietu M40–49 grupā. Dalībnieki turpina finišēt, tos sagaida, ģimenes un draugi. Galvenais ir iekļauties kontrollaikā, jo finišu slēdz plkst. 22.00.

Mēs gan dodamies uz iepriekš apmaksāto masāžu, pēc tam pārģērbjamies, paēdam organizatoru sagādāto maltīti, kurā iekļauts alus, un gaidām apbalvošanu, kurai jāsākas pēc distances slēgšanas. Apbalvošana norit raiti, tiek apbalvoti 3 labākie katrā vecuma grupā un 10 labākie kopvērtējumā."

Vairāk R.Garenčika foto no Polijas skatīt šeit.