Latvijā amatieru kausa pirmais sacensību posms vienmēr tiek rīkots Allažmuižā un agrāk kā citās valstīs, tāpēc dalībnieki arī brauc no kaimiņvalstīm, pastāsta Latvijas amatieru kausa organizators un sacīkšu dalībnieks Roberts Treijs. "Trasei ir pateicīgs segums. Pēc ziemas sniegiem un slapjumiem, tas visātrāk nožūst un ir gatavs braukšanai," skaidro R. Treijs.
Mazo Kangarnieku trase ir 350 – 400 metru gara un četrus metrus plata. "Cik tas zemes pleķītis ļauj, tik garas trases arī veido. Mēdz būt arī 450 metru garas un visdažādākās pēc savas konfigurācijas," skaidro organizators.
Radio vadāmo modeļu sacensībās piedalās dažādu veidu spēkrati – divu veidu izmērā 1:8 attiecībā pret lielajām mašīnām un viena veida 1:5. 1:8 radio vadāmie modeļi darbojas elektriski vai ar dzinēju un 25% nitrometānu. Abu modeļu mašīnas ir līdzīgas un taisnajos trases posmos spēj sasniegt ātrumu līdz pat 60 km/h.
Modeļiem, kas darbojas ar dzinēju, parastais benzīns neder un to bākas tilpums ir 125 ml. Ar pilnu bāku pietiek apmēram astoņām minūtēm, savukārt elektriskās mašīnas ar vienu uzlādi var braukt līdz pat 12 minūtēm. "Patēriņš ir 100 gramu astoņās minūtēs. Piecu litru kanniņa vidēji maksā 23 latus. Sacensību dienā tiek iztērēts apmēram pusotrs litrs. Tad varam parēķināt," skaidro R. Treijs. Tāpat kā Formula 1 sacensībās, arī šajās pastāv piststopi, kur mašīna iebrauc un tai tiek veikta tehniskā apkope, kā arī degvielas uzpilde.
Sacensībās piedalās arī lielāki modeļi, kuru attiecība pret lielajām mašīnām ir 1:5. To darbināšanai lieto parasto benzīnu un bākas tilpums ir 700 ml. Mašīnām ir pilnpiedziņa un to svars sasniedz 12 kilogramus. "Pēc būtības tāds pats kā mazais modelis, tikai citā mērogā un ar atšķirīgu dzinēju," paskaidro pasākuma līdzorganizators Agris Caune. Šādas mašīnas uzvedība trasē vairāk līdzinoties lielajām sacīkšu mašīnām, tomēr ātrums, ko tās spēj sasniegt, nav lielāks kā mazajām. Cena kā mazākiem, tā lielākiem modeļiem svārstās robežās no 1000 līdz 1500 latiem, atklāj A. Caune.
Tāpat kā īstajām mašīnām, arī modeļiem ir motors un degvielas bāka, bet R. Treijs stāsta, ka radio vadāmajām mašīnām esot vairāk regulējumu, nekā lielajām sacīkšu mašīnām. "Tiek regulētas savirzes, sagāzes, augstums, līmenis priekšā un aizmugurē, eļļas šķidrums amortizatoros."
R. Treijs ar radio vadāmajiem modeļiem sācis aizrauties dēla dēļ. "Pirms septiņiem gadiem piedzima dēls. Gājām kopā pagalma smilšukastē spēlēties. Iešāvās prātā – kamēr dēls spēlējas ar spēļu mašīnām, es varētu paspēlēties ar mazliet lielākām. Pēc kāda laika jau apnika braukāt tikai pa pagalmu un sāku meklēt internetā informāciju, kur Latvijā notiek tāda veida sacensības. Atradu, piedalījos un tagad jau ceturto gadu pats tās organizēju."
Latvijas amatieru kauss tiek rīkots kā alternatīva Latvijas čempionātam. "Latvijas čempionātā ir lielas dalības maksas, biedru naudas, bet mēs izveidojām amatieru kausu, kur piedalīties var ikviens un bez jebkādām saistībām," paskaidro R. Treijs.
Sezonā Latvijā notiek seši posmi. Otrais un trešais posms notiks Krimuldas novada Lēdurgā attiecīgi 19. maijā un 16. jūnijā. Sacensību organizators norāda, ka Lēdurgā esot viena no labākajām bezceļnieku trasēm ar māla segumu.
Sezonas beigās kopvērtējumā tiek skaitīti piecu labāko posmu rezultāti un noteikts Latvijas čempions.
x x x
Sacensību rezultāti:
1/8 Buggy klase (29 dalībnieki): 1.Jorgs Tīts (Igaunija), 2.Taurs Sinkevičs (Lietuva), 3.Šarūns Zabuļonis (Liet.)... 5.Jurijs Šteinmans.
1/8 Open (7): 1.Jānis Ankravs, 2.Sandis Kalniņš, 3.Viktors Atopkins.
1/8 Electro Open (17): 1.Kuldars Iluss (Ig.), 2.Edgars Čipāns, 3.Dainis Bairs.
1/5 Open 2WD (9): 1.Edgars Jēkabsons, 2.Aigars Indersons 3.Raitis Amatnieks.1/5
Open 4WD (9): 1.Tīnu Tomings (Ig.), 2.Peters Sāls (Ig.), 3.Mindaugs Tomkevičs (Liet.).... 5.Agris Caune.
